/nginx/o/2023/10/31/15689726t1hf032.jpg)
Horeogrāfs un deju studijas “Dzirnas” vadītājs Agris Daņiļevičs, kurš nupat svinēja apaļus 60, ir pazīstams ne tikai ar vairākkārtēju Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja godu un krāšņajiem deju uzvedumiem, bet vēl kādu talantu – dzejas rakstīšanu. “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viņš pastāsta, kā vispār nonācis līdz dzejoļu rakstīšanai un kādas ir paša rakstītās vārsmas.
Kā raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei pastāsta Daņiļevičs, 60 gadu jubilejas autorkoncertos “Manas tautas deja” sākuma daļā ir paša rakstīts dzejolis, taču visvairāk to esot izrādē “Nestāstot” – ap 20. Iztaujāts par to, kad vispār sācis dzejot, horeogrāfs atceras kādu senu epizodi:
“Mēs braucām uz Norvēģiju. Tad es kaut kādā veidā mēģināju kaut kādā brošūrā, tankštellē paņēmu un sāku rakstīt, vienkārši aprakstīt to braucienu. Apmēram – zobu birste, zobu pasta, gatava ir ceļa nasta. Kaut kā šitā te.”
Tajā pašā braucienā aprakstos figurēja visu ceļotāju vārdi un aktivitātes – jautrā formā. “Pēc tās reakcijas tad, kad es nolasīju, visi bija ārkārtīgi pārsteigti un tajā pašā laikā bija ļoti jautri, un smējās. Tad es sapratu – ā, re kā, ko lai tagad dara? Tad lēnām reizēm parādījās kaut kādas domas, kaut kādas idejas, par ko varētu uzrakstīt, tad arī es tās vārsmiņas, kas lido pa gaisu, kaut kur mēģināju noķert un pierakstīt,” stāsta Daņiļevičs.
Tos dzejoļus, kurus neesot kauns rādīt, esot ap 20 – iekļauti izrādē “Nestāstot”, bet horeogrāfa pūrā ir vēl daudzi citi. “Vēl ir kādi negantie, kurus nevajag cilvēkiem rādīt. Ir kaut kāda viena čupiņa – melnraksti nepabeigtie – tā kā ideja ir atnākusi, bet vārdi nav salikušies, bet tas tā reizēm forši – tu atgriezies pie kaut kādas bijušās idejas un saproti, ka tev vienkārši atlido tās dzejoļa beigas vai vidiņš,” viņš norāda. “Vārdi atnāk.” Uz Vaikules teikto, ka deju laikam ir vairāk nekā dzejoļu, Daņiļevičs atbild ļoti pārliecinoši: “Jā!”
Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit!
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)