Filma “Oļegs” ir Latvijas, Lietuvas un Beļģijas kopražojums. Filmas producente Alise Ģelze stāsta, ka sazinājusies ar filmas izplatītājiem, kuri atrodas Briselē. Viņiem sūtīto festivālu sarakstos pēdējā pusgada laikā Krievija nav bijusi.

Šo pasākumu rīko organizācija ar tādu pašu nosaukumu – “Eiropas filmu festivāls”. Ģelze norāda: “Viņi ir pārdevuši šai organizācijai tiesības filmu izplatīt šo festivālu tīklā. Respektīvi – viņiem ir pieejams filmu katalogs, un katrā valstī tiek organizēts šis “Eiropas filmu festivāls”, kura lozungi sasaucas ar šīs organizācijas pamatnosacījumiem.”

Filmu festivāla mājaslapā ir citēts arī vēstnieks: “Krievu kultūra ir daļa no Eiropas kultūras mantojuma. Krievijas vēsture un māksla jau sen ir fascinējusi un iedvesmojusi pasauli. Esiet sveicināti Eiropas Filmu festivālā Krievijā, kur kino vieno!”

LTV sazinājās ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti (“Jaunā Vienotība”), kura pauda viedokli, ka “tas vairāk izskatās pēc tipiska no PSRS mantota propagandas paņēmiena, kā ar tādām veiklām kultūras sakaru darbībām tiek radīta ilūzija par to, ka attiecības ir normālas vai normalizējas”. Kalniete šaubās, vai Eiropas Savienības vēstnieks kaut ko tādu atļautu rīkot.

Filmas “Imada bērnība” producents Matīss Kaža atzīst: “Manā praksē tas ir pirmais šāds gadījums. Demonstrēšanai teroristiskā valstī piedāvāta filma, ar kuru es esmu saistīts, bez manas ziņas. Ja es to būtu zinājis, es būtu pateicis, ka mēs to neakceptējam. 

Man liekas, ka šeit jautājums ir par Rietumu izplatīšanas kompāniju un tā saucamo pārdošanas aģentu izpratni par šā brīža ģeopolitisko situāciju.”

Arī Nacionālajā kino centrā stāsta, ka ar Krieviju un Baltkrieviju sakarus vairs neuztur.

Tagad, pēc producentu lūguma, gan filma "Oļegs", gan "Imada bērnība" no paredzētās festivāla programmas ir izņemtas.