Pasākumā “Akuratera draugs Skalbe”, kurš apmeklētājus Jāņa Akuratera muzejā Ojāra Vācieša ielā 6A gaidīs plkst. 18:00, piedalīsies rakstnieks Svens Kuzmins, vēsturniece Līga Lapa un komponists Platons Buravickis.

Ar romānu “Skaistums un nemiers” (2023) Svenam Kuzminam izdevies veiksmīgi iekļauties izdevniecības “Dienas grāmata” romānu sērijā “Es esmu”, saņemot aicinājumu uzrakstīt romānu par Kārli Skalbi, tādējādi šajā uzdevumā aizstājot pāragri mūžībā aizgājušo rakstnieku Paulu Bankovski.

Kā vērtē dzejnieks un Jāņa Akuratera muzeja izglītības programmu kurators Aivars Eipurs: “Romāns par jauno Skalbi uzrakstīts ar lielu aizrautību, vietām artistiski apvienojot 20. gs. sākuma valodu ar mūsdienu valodas elementiem.”

Arī iepriekš sarakstītie Svena Kuzmina darbi, gan stāstu krājums “Pilsētas šamaņi”(2016), gan romāns “Hohma” (2019), guvuši lielu lasītāju un kritiķu ievērību, savukārt romāns “Dizažio”(2021) ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu.

Pasākumā piedalīsies arī vēsturniece Līga Lapa, kura specializējusies 20. gadsimta sākuma posma norisēs Latvijā. Latvijas vēstures institūta pētniece ir autore disertācijai “Profesionālo organizāciju izveidošanās un darbība Vidzemē un Kurzemē. 1905-1917” (1993) un monogrāfijai “Kaujinieki un mežabrāļi 1905. gada revolūcijā Latvijā” (2018).

Pasākumu kuplinās komponists, pianists un mūzikas pedagogs Platons Buravickis. Komponists darbojas gan akadēmiskajā, gan elektroniskajā mūzikā, zināšanas papildinājis dažādās elektroakustiskās mūzikas un kompozīcijas meistarklasēs pie ievērojamiem pedagogiem. Platona radītā, bieži nepiekāpīgā un pastiprinātu klausītāja uzmanību pieprasošā mūzika atskaņota festivālos “Skaņu mežs”, “Survival Kit 5” un virknē citos notikumos, tostarp literāros pasākumos. Komponists saņēmis Nika Gothama Mūzikas balvu (2015), un Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” par mūziku filmai “Nemierīgie prāti” (2022).

Kārlis Skalbe dzimis 1879. gada 7. novembrī Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta Incēnos kalēja ģimenē. Mācījies Veļķu pagastskolā un Vecpiebalgas draudzes skolā. Jau 16 gadu vecumā laikrakstā "Balss" publicējis savu pirmo dzejoli "Sapnis". Skalbe bijis laukstrādnieks, kolportieris (pārdevējs, kas preces izvadā pa mājām) un pat vēršu dzinējs. Raibā darbu dažādība Skalbem netraucēja 1898. gadā izdot savu pirmo grāmatu – dzejojumu "Pie jūras". Nozīmīga bijusi iepazīšanās ar Rūdolfu Blaumani, kas kļuva par tuvu draugu un literāro krusttēvu. Strādājot par skolotāju Ērgļos, Skalbe iepazinās ar literātiem Antonu Austriņu, Jāni Akurateru, Jāni Poruku, un, kas zīmīgi, ar Lizeti Erdmani, kas kļuva par dzejnieka sievu.

Vēl bez rakstniecības Kārlis Skalbe aktīvi piedalījies Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Bijis 1905. gada revolūcijas dalībnieks, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes loceklis un viens no aktīvākajiem neatkarīgās Latvijas valsts idejas aizstāvjiem, ar saviem literārajiem darbiem un sabiedrisko darbību rosinājis Latvijas valsts proklamēšanu.

Īpaši nozīmīgs Skalbes darbs ir apceru krājums "Mazās piezīmes" (1920), kurā autors izsaka savus apsvērumus par valsts politikas un arī tikumības modeli. Skalbe pildījis Satversmes sapulces locekļa pienākumus un darbojies kā deputāts divu Latvijas Republikas Saeimu sastāvā.

Vācu okupācijas laikā rakstnieks vadīja žurnālu "Latvju Mēnešraksts". 1944. gadā Skalbe devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur saslima un 1945. gada 15. aprīlī Stokholmā, Serafima slimnīcā devās mūžībā.

1992. gada 20. jūnijā urnas ar Kārļa un Lizetes Skalbju pelniem tika pārapbedītas Vecpiebalgas pagasta "Saulrietos", kur kopš 1984. gada darbojas Kārļa Skalbes memoriālais muzejs.