11. novembra ieskaņā plkst. 9.00 LTV1 un REplay.lv būs skatāms Lāčplēša dienai veltīts dievkalpojums no Doma baznīcas.

Lāčplēša dienā ne tikai sasildīsim Latviju ar savām domām un aizdegtajām svecīšu liesmām, bet arī paudīsim solidaritāti un atbalstu ukraiņu tautai, kura turpina cīnīties par savas valsts brīvību. Plkst. 17.30 gaidāma pirmizrāde LTV dokumentālajai filmai “HERSONAS LĀČPLĒŠI”, kuru veidojis žurnālists Gints Amoliņš, operators Aigars Kovaļevskis un režisore Dace Kokle.

Pirms gada stundās, kad Latvijā Lāčplēša dienā godināja mūsu valsts brīvības cīnītājus, Ukrainas karavīri atbrīvoja Hersonu – pilsētā viņus sagaidīja ar gavilēm un svinībām centrālajā laukumā. Tā bija ukraiņu Hersonas pretuzbrukuma kulminācija. Un trieciens Kremlim – tā bija vienīgā apgabala galvaspilsēta, ko Krievijas armijai bija izdevies sagrābt kopš pilnapmēra invāzijas sākuma.

Tomēr Hersonas atbrīvošanai no okupācijas pamatā bija mēnešiem ilgs Ukrainas aizstāvju darbs. Un jau Krievijas iebrukuma sākumā notika izšķirošas kaujas – ja ukraiņi tajās nebūtu uzvarējuši, arī Odesai būtu draudējis Mariupoles nežēlīgais liktenis. Uzbrucējus apturēja ne tikai armijas, bet arī teritoriālās aizsardzības – būtībā zemessargu vienību – cīnītāji. Daudzi no viņiem tagad karo citās frontēs, turpinot cīņu par savas zemes atbrīvošanu.

LTV Ziņu dienesta Ukrainā veidotajā dokumentālajā stāstā būs iespēja tikties ar tiem, kuri ieguldīja savu darbu Hersonas atbrīvošanā 2022. gada 11. novembrī un piedalījās Ukrainas nākotnei izšķirošās kaujās, kā arī tiem, kuri turpina to darīt citās cīņu frontēs.

Uzreiz pēc filmas plkst. 18.00 – īpašs Lāčplēša dienas ziņu speciālizlaidums ar tiešraidi no Rīgas Brāļu kapiem, kur, klātesot Valsts prezidentam un Nacionālo bruņoto spēku komandierim, notiks Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru godināšana. Plkst. 21.10 pieslēgsimies 11. novembra krastmalai, kur pie Rīga pils sienas aizdegsies tūkstošiem svecīšu liesmu. Tiešraides vadīs LTV žurnālisti Jānis Geste un Gundars Rēders.

Vakara turpinājumā plkst. 21.30 gaidāma īpaša rokoperas “Lāčplēsis” televīzijas pirmizrāde. Atzīmējot Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” 135. gadadienu, kā arī Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes leģendārās rokoperas 35. gadskārtu, šovasar Lielvārdē krāšņi notika jaunais rokoperas iestudējums. Radošās komandas vadībā režisore Rēzija Kalniņa atklāj vēl neredzētas šķautnes eposa varoņos, kas kļuvuši par mūsu nācijas simboliem un pielīdzināmi mums pašiem. Ikviens no mums ir atradies savas dzīves krustcelēs, gluži kā Kangars vai Lāčplēsis, Līkcepure vai Koknesis, un šie simboli atdzimst mūsos caur mūsu izvēlēm.

Lāčplēša loma uzticēta dziedātājam Atim Zviedrim, kura balss tembru un diapazonu par piemērotu atzinis pats komponists. Savukārt Laimdotu atveido dziedātāja Beāte Zviedre. Kangars ir dziedātājs Marts Kristians Kalniņš, un, kā norāda režisore, tieši šīs trijotnes savstarpējās attiecības ir jaunā rokoperas uzveduma centrā.

Lielvārda lomā iejūtas operas solists, tenors Raimonds Bramanis, Dīterihu atveido Atis Ieviņš, Līkcepures lomā – aktieris Gundars Grasbergs, Koknesi izdzied Jānis Buķelis, Ziemeļmeitas lomā – dziedātāja Alise Kante, Staburadzes tēlā – dziedātāja Anmary, savukārt Teicējas lomā iejūtas aktrise Zane Jančevska. Nozīmīgas lomas izrādē atveido “a capella” grupa “Latvian Voices”. Ne mazāk krāšņs ir pavadošo mūziķu sastāvs. Pie taustiņinstrumentiem – pats mūzikas autors Zigmars Liepiņš, viņam līdzās – Uldis Marhilevičs. Ģitāru spēlē Mārcis Auziņš, basģitāru – Valters Sprūdžs, savukārt pie sitaminstrumentiem – Gundars Lintiņš.

Lāčplēša dienas noslēgumā plkst. 23.35 būs skatāma vēsturiskā drāma “Dvēseļu putenis” (2019), režisors Dzintars Dreibergs. Filma veidota pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem un vēsta par 100 gadu seniem notikumiem pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs devās strēlniekos cīnīties par Latvijas brīvību.

Sestdien, 12. novembrī, plkst. 21.05 gaidāma LTV dokumentālās filmas “Hroza. Pēdējais negaiss” pirmizrāde. Filmu veidojusi LTV Ziņu dienesta komanda: žurnāliste Ina Strazdiņa, operators Maksims Peņko un režisore Dace Kokle.

Hrozas ciems atrodas Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas apgabalā, Kupjanskas rajonā, 40 kilometrus no frontes. Tas bija ceturtdien, 5. oktobrī, nedaudz pāri vieniem dienā, kad ciema iedzīvotāji, pārapbedījuši vietējo karavīru, kopā ar viņa ģimeni ciema kafejnīcā sēdās pie mielasta galda. Un tad nogranda sprādziens. Krievijas armijas raķetes tiešā trāpījumā bojā gāja 59 cilvēki. Daudzus no viņiem atpazina pēc ilgāka laika no ķermeņa fragmentiem un DNS analīzēm. Nedēļām ilgi Hrozas kapsētā notiek bēres. Pusi savas ģimenes zaudēja arī 23 gadus vecais Aleksandrs, kurš tagad kļuvis par tēvu savai 14 gadus vecajai māsai. Vēlāk nācis gaismā, ka ciema koordinātas Krievijas armijai nodevuši viņa paša bērnības draugi. “Hroza” ukraiņu valodā nozīmē “pērkona negaiss”. Teju trešajai daļai ciema iedzīvotāju pēdējo cirtienu no debesīm atnesa ienaidnieks.