"Izrāde ir mudīgi jāizņem no repertuāra!" Nacionālā teātra režisoram pārmet bērnu izmantošanu izvirtīgās ainās (9)

"Tas būs ceļojums, paliekot uz vietas. Kas notiek, kad “pagriez otru vaigu” sastopas ar “aci pret aci un zobu pret zobu”. Tas būs par mūžīgu kārdinājumu un kārdinātāju. Atcerieties, katrs varmāka uzskata sevi par upuri. Pāridarījuma piedošana ir līdzjūtīga līdzdalība noziegumā. Ir situācijas, kurās nežēlība ir konstruktīvāka un mazāk postoša nekā (bezgalīga) mīlestība. Mūsu varone Lilita dodas prom no Tēva, Tā Tēva, lai pierādītu viņam un pati sev, ka ir tā vērta, lai pasaule viņu mīlētu, jo labdarība ir viņas dzīves aicinājums. Nonākusi Tai pusē Robežai, viņa nokļūst Suņu ciemā, pamestā kopienā, kur cilvēkus vieno ticība, bet nekā cita viņiem vairs nav. Lilita mēģina darīt labu, bet katra viņas rīcība tiek iztulkota pēc cieminieku prāta un katrs viņas labais darbs izprovocē cieminiekus uz kaut ko sliktu. Viņa uzzina, kas ir naids, greizsirdība, dusmas, vardarbība, seksuāla izmantošana, gūsts. Un tomēr Lilita ir pārliecināta, ka ir jābūt robežai, aiz kuras viņas cilvēkmīlestība tiks sadzirdēta. Labajam, pēc viņas domām, būtu jāuzvar…" teikts izrādes aprakstā.

Izrādē piedalās Laura Siliņa, Uldis Anže, Maija Doveika, Marija Bērziņa, un citi. Tāpat izrādē spēlē jaunie aktieri Gusts Alberts un Lūkass Daniels Laizāns, aktiera Normunda Laizāna dēls, kuram ir vien 11 gadi. 

Kā vēsta teātra mājaslapā pieejamā informācija, izrāde ieteicama apmeklētājiem no 18 gadu vecuma. 

Izrādi apmeklēja arī eksprezidenta kundze Lilita Zatlere, kā arī finansiste un kulinārijas eksperte Ilze Auzere, taču abas neslēpj sašutumu par redzēto.

Sarunā ar "Kas Jauns", Zatlere saka: "Pēc pirmizrādes ir pagājušas jau vairākas dienas, taču iekšējā sajūta aizvien ir tāda, it kā es būtu iegrūsta netīrā peļķē! (..) Manuprāt, un, kā saprotu, tad liela daļa publikas ir vienisprātis – ka ar seksuālām domām, darbībām un darīšanām izrādē ir krietni pārsātināts. Tieši tālab mani satrauc bērnu dalība uzvedumā."

Arī ilggadēja Latvijas teātra mākslas cienītāja Auzere domā līdzīgi: “Kaut ko tik šausmīgu neesmu redzējusi savā mūžā! (..) Izrāde ir mudīgi jāizņem no repertuāra!” 

Vaivars, runājot par sadarbību ar bērniem un to, vai rupjie teksti un seksualizētā uzvedība tika saskaņota ar vecākiem, saka: "Ar vecākiem personīgi es nesaskaņoju, bet domāju, ka izrāžu vadītāja par to parūpējās. Es ļauju puišiem izpausties un ālēties, bet kaut kādos rāmjos turu. Saku – ja lieto tādu pamatīgi rupju vārdu, tad tikai vienreiz! Otrajā reizē tas jau sanāk pašmērķīgi."

Viņš turpina: "Man ir svarīgi, lai aktieri uz skatuves jūtas brīvi, un, ja spēlē kādas ārkārtīgas histērijas vai ko smagu, tad saku – jo histēriskāk un smagāk kliegsi, jo vieglāk iekšēji tev tas jāizdara. Tas ir tas, ko visa vecuma aktieriem, ar ko strādāju, cenšos mācīt – tu izplosies, bet neļauj tai plosīšanai ietekmēt sevi!" 

Vairāk lasi žurnāla "Kas Jauns" 7. novembra numurā!