Solistes apbrīnojamais mecosoprāns nav zaudējis nedz spēku, nedz vitalitāti, un komponisti joprojām raksta partijas tieši viņai – nupat oktobra beigās dziedātāja piedalījās Mikaela Karlsona operas “Melanholija” pasaules pirmizrādē Zviedrijas Karaliskajā operā (iestudējuma sižeta pamatā ir Larsa fon Trīra filma). Savukārt 12. decembrī Rīgā, Lielajā ģildē viņas sniegumā skanēs Bahs, Pērsels, Kuperēns un, ņemot vērā aktuālo sezonu, arī Ziemassvētku dziesmas.

Pēc Stokholmas Karaliskās mūzikas augstskolas un Londonas Gildholas mūzikas un drāmas mākslas skolas beigšanas Anna Sofija tika uzņemta Bāzeles Operas trupā – un kļuva par tās primadonnu. Drīz viņu pamanīja citu mūzikas teātru intendanti, un drīz vien no glaimojošiem darba piedāvājumiem vairs nebija glābiņa. Londona, Ņujorka, Parīze, Vīne, Berlīne, Minhene, Čikāga, Ženēva, Zalcburga…

30 gadu vecumā fon Otere noslēdza līgumu ar prestižo skaņu ierakstu kompāniju Deutsche Grammophon. Viņa dziedāja pasaules līmeņa opernamu iestudējumos, sniedza solokoncertus, piedalījās vokāli simfonisku skaņdarbu atskaņojumos, uzstājās un strādāja ierakstu studijās kopā ar diriģentiem Karlosu Klaiberu un Klaudio Abado, Džuzepi Sinopoli un Nikolasu Arnonkūru, seru Saimonu Retlu un seru Džonu Eliotu Gārdineru. Recenzenti rakstīja, ka viņas balss tonis ir salds kā medus, muzikalitāte – satriecoša.

Klīst stāsti par to, kā reiz publika esot novaidējusies pēc tam, kad Bizē “Karmenas” habanēras laikā viņa esot aizpīpējusi cigāru un izdarījusi to pa īstam, bez kādas izlikšanās.

Saprotams, Karmena viņas repertuārā neuzradās uzreiz. Kā gudrai dziedātājai pienākas, rūpējoties par savu skatuves ilgmūžību, Anna Sofija Otere sāka ar Monteverdi un Glika, Hendeļa, Lullī un, protams, Mocarta operām; pēcāk, no valdzinošās senatnes neatsakoties, pārgāja pie romantisma laika mūzikas, lai pēc tam pievērstos Debisī, Ravēlam, Stravinskim, Bergam, Pulenkam, Enesku. Atsevišķs daiļrades posms ir saistāms ar Mālera un Riharda Štrausa sacerējumiem un savas individuālās pieejas pie Riharda Vāgnera meklēšanu un atrašanu.

Un tikai tad, kad viņas universālās spējas un neticami precīzā stila izjūta bija novērtēta un atzīta viscaur un neatgriezeniski, soliste ļāva sev brīvu vaļu. Maz ir dziedātāju, kuri vienlīdz labi skan, kā mēdz sacīt, “no Baha līdz Ofenbaham”, taču fon Oterei ir izdevies pārvarēt arī žanru robežas. Viņa vēlējās atdot godu iemīļotajai tautiešu grupai “ABBA” – un pasaulē nāca disks I Let The Music Speak. Radās vēlme pastrādāt ar angļu popmūzikas zvaigzni Elvisu Kostello – un šajā sadarbībā tapušais albums For The Stars ieguva vairākas godalgas.

Šobrīd Anna Sofija fon Otere ir kulta dziedātājas statusā. Viņas kolēģi (un jo sevišķi – kolēģes) noteiktu vecumu sasniedzot, aiziet no teātra skatuves un pievēršas kamermūzikai. Taču fon Oteres īpašajā gadījumā komponisti burtiski boikotē noteikumus: viņi raksta operas, kas veltītas tieši šai zviedru dziedātājai. Pēdējos dažos gados vien soliste ir piedalījusies trijās pasaules pirmizrādēs: Tomasa Adesa “Eņģeļa iznīcinātāja” iestudējumā Londonas Koventgārdenā, Sebastiana Fagerlunda “Rudens sonātē” Somijas Nacionālajā operā un Mikaela Karlsona “Melanholijā” Zviedrijas Karaliskajā operā.

Šajā sezonā viņa dzied Grāfieni Čaikovska “Pīķa dāmā” un Marselīnu Mocarta “Figaro kāzās”, Adelaidi Riharda Štrausa “Arabellā”, grāfieni Gešvicu Albana Berga “Lulū”, Otāviju Klaudio Monteverdi “Popejas kronēšanā”. Un daudz koncertē – viens no Ziemassvētku ieskaņas koncertiem otrdien, 12. decembrī notiks Rīgā. Anna Sofija uzstāsies kopā ar pianistu Leifu Kaneru-Lidstrēmu un savu dēlu, ģitāristu Fabianu Fredriksonu.

Viesizrādes organizē Jevgēņija Vintūra-Irverstaga starptautiskā producentu kompānija "Winstag Production, OU". Biļetes var iegādāties «Biļešu Paradīzes» kasēs un tīmeklī. 

Koncerta rīkošanu atbalsta Zviedrijas Karalistes vēstniecība Latvijā.