Dziesmu un deju svētki bija gada lielākais pasākums, un, kā jau lielam pasākumam ar ļoti daudziem dalībniekiem un lielām naudām pienākas, kā jau lielam kuģim plašā jūrā, radītā viļņošanās vēl joprojām nav norimusi.

Katram no mums ir savs vērtējums par to, kā top Dziesmu un deju svētku forma un saturs. Man ir savs.

Mēs jau šodien aptuveni noprotam, kādi būs nākamie Dziesmu svētki pēc pieciem gadiem - Mežaparks, stadions, Rīgas parki, viss ņirbēs kā vienotā skudru pūznī, kur kopā būs gan dalībnieki, gan skatītāji, gan satrauktie, gan vienaldzīgie. Būs tie, kuri veidos Dziesmu un deju svētku formu, būs tie, kuri aizpildīs saturu. Tie, kuri veido formu, tie parasti arī dala Dziesmu un deju svētku naudu, tie, kuri aizpilda saturu... Tie turpat arī paliek, tikai ar savu entuziasmu un mīlestību uz to, ko viņi dara.

Un tad piepeši, kā no zila gaisa, pavisam nesen Dziesmu svētku koru kordiriģenti atļāvās pajautāt Dziesmu svētku formas veidotājiem par samaksu nākamo 5 gadu laikā līdz nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem. Atļāvās pat minēt, ka šī brīža atalgojums no valsts puses kora vai deju kolektīva vadītājam par šo darbu ir trīsdesmit un vēl daži eiro mēnesī. Ziniet, ir pilnīgi nenozīmīgi, vai trīsdesmit viens vai deviņi.

Koru vadītāji pacēla balsi, bet nekas citāds nenotiek arī deju kolektīvos. Katrs no jums var skatīt Svētku deju lielkoncerta ātro versiju. Viss koncerts ar tūkstošiem dejotāju, simtiem kolektīvu un to vadītāju darbs pusotrā minūtē. Un arī šī brīnuma radītājiem, šo dejotāju vadītājiem par to, ka viņi 5 gadus gatavo dejotājus, lai šāds koncerts notiktu, trīsdesmit un daži eiro mēnesī? Noskatieties, lūdzu, divas reizes un aizdomājieties.

Jā, jau dzirdu, valstij citas prioritātes. Tagad visam pāri ir un būs drošība, izglītība un veselība. Līdz šim šo pašu klausījāmies cita salikumā, proti, policisti, skolotāji un mediķi. Nav un nevar būt ne mazāko iebildumu pret izvirzītajām prioritātēm, bet... vai šīs prioritātes ir kāds jaunums? Vai pārējos lauciņos dzīvei jāapstājas? Par drošību šodien ir savs stāsts, bet par izglītību un veselību, ja šo nozaru pārstāvji pastāvīgi neraustītu ievēlētās gudrās galvas ar streiku un protestu brīdinājumiem, kaut kas tik ļoti mainītos?

Viss ir ļoti vienkārši. Arī koru un deju kolektīvu vadītāji vienā ne pārāk jaukā dienā var pateikt - pietiek. Dziedāsim, dejosim, bet tieši tik, cik mēs paši to gribēsim. Ne koristi, ne dejotāji, ne viņu vadītāji nav muļķi un ļoti labi redz un saprot apkārt notiekošo. Un kas būs tad? Kādi teksti tad skanēs?

Ikvienam no mums ir iespējams pārskatīt gan iepriekšējo gadu, gan šī gada mūsu visu naudas sadalījumu, kas saucas valsts budžets. Un nav jābūt nekādam finansistam vai baņķierim, pietiek aplūkot un salīdzināt pirmās rindiņas, kur vispirmākā rinda stāsta par izdevumiem Valsts prezidenta kancelejai. Ne man spriest par izdevumu pamatotību, bet nedomāju, ka es esmu vienīgais, kas nejūt nekādu lielo atšķirību un papildu devumu sabiedrībai no Valsts prezidentu darbības pēdējo gadu laikā. Ja tiek darīts viens un tas pats, tad kāpēc tādi izdevumu pieaugumi? No aptuveni 6,5 miljoniem uz 7 miljoniem 2022. un 2023. gados, un nākamajam gadam plānots vēl aptuveni miljoniņš klāt. Kaut kas tik ļoti mainīsies?

Valsts prezidentam ir lieliska iespēja parādīt sabiedrībai savu personīgo attieksmi pret Dziesmu un deju svētkiem. Plānotā budžeta pieauguma, tā miljoniņa, pārdale kolektīvu vadītāju atalgojumiem būtu tikai pirmais iespējamais un visiem saprotamais solis. Nebūsim naivi, arī neesot šādam budžeta palielinājumam, Valsts prezidenta kancelejā neviens nepaliks nepaēdis.

Dziesmu un deju svētku cieņpilna sagatavošana un norise nav tikai pavisam jauniņas kultūras ministres iemešana dīķi un apkārtstāvošo ļauna smīnēšana, redzēs, izpeldēs vai ne. Dziesmu un deju svētki ir kas vairāk par politikāņu sīkajām spēlītēm, un kad vēl, ja ne tagad Valsts prezidentam būtu jāparāda sava stāja? Prezidenti un ministri ir nākuši un gājuši, bet Dziesmu un deju svētki būs un tiem jākļūst aizvien spožākiem.

Un, ja pilnīgi un galīgi politiskie lēmēji nolems, ka kolektīvu vadītāju papildu finansēšana nav atbalstāma, iespējamā izeja no šīs situācijas ir biļešu pārdošana uz 2028.gada Dziesmu un deju svētkiem jau tagad? Utopija? Latvijā jā. Citur pasaulē tā notiek, mēs nevaram? Nemākam?

Pagājušajā nedēļā tika izpārdotas biļetes uz nākamo Glastonberijas festivālu. Katrs interesents pats var atrast visu informāciju par to, piebildīšu, manuprāt, svarīgāko.

Visas biļetes katru gadu tiek pārdotas dažu desmitu minūšu laikā, lai gan joprojām nav izziņots neviens no nākošā gada māksliniekiem. Ne no lielajiem, ne mazajiem. Tā tas nav tikai šogad, tā ir katru gadu, ka, pērkot biļetes, nekas nav zināms par to, tieši kuri mākslinieki vasarā uzstāsies.

Un tā ir viena no nākamā gada lielākajām, ja ne pati lielākā Glastonberijas 2024 intriga: vai "Rolling Stones" kāps uz Glastonberijas skatuves?

Protams, pavisam nesen izdotais albums "Hackney Diamonds" intrigu tikai pastiprina. Vēl nav izziņoti datumi, bet ir sagaidāma jauna tūre jau 2024. gadā... Ir jāpiekrīt nu jau folklorizētajam teicienam, ka šiem puišiem visas pasaulīgās lietas ir gājušas tikai labumā. Kur viņiem 80 gadu vecumā šāda enerģija?

Es arī mēģināšu būt pravietis un teikšu - JĀ. "Rolling Stones" spēlēs Glastonberijas festivālā 2024. gadā. Pēc sera Pola Makartnija pagājušā gadā, pēc sera Eltona Džona šovasar, nu kurš gan vēl varētu būt šo pasaules rokmūzikas leģendu turpinājums uz Piramīdas skatuves Glastonberijā? Kādam šī vieta jāaizņem, un, ja tie būs "Rolling Stones" ar jaunāko disku un vecajiem hitiem, tā būs kārtējā Glastonberijas fantastika.

Bet kas notiks mūsu pašu mājās?

Tā skaļi nākošās vasaras datumus līdz šodienai ir izziņojis tikai "Summer Sound", un tā jau tradicionāli ir augusta pirmā nedēļas nogale. Atliek sagaidīt, kad šos pašus datumus izziņos "Laba Daba".

Noteikti būs jādodas uz Kauņu, kur nākamgad būs iespējams lielākais koncertu dzīves notikums Baltijas valstīs. Trīs (!) apmeklējuma cienīgi pasākumi vienlaicīgi, un tos visus rīko latvieši.

Labi, Kauņas datumus nevar mainīt, tas ir cits stāsts, bet kāpēc jau ne pirmo gadu "Summer Sound" un "Laba daba" saskrienas vienos datumos, tas patiešām izklausās vairāk pēc slikta joka, bet diemžēl tā tas ir. Kur divi latvieši, tur trīs festivāli...

Šogad mana izvēle starp Liepāju un Ratniekiem bija par labu pēdējiem, un viss bija jau ierasti labi. Protams, es nezinu, cik labi bija Liepājā, jo tur nebiju, bet pirms tam arī nesaklausīju vajadzīgos 3 iemeslus, lai mainītu savus ieradumus.

Foto: Festivāls "Laba daba 2023"

Šis gads festivālā "Laba daba" vēlreiz pierādīja: lai saliktu kvalitatīvu pasākumu, nevajag likt visu uz vienu aizjūras brīnumu un tad cerēt – ja ne visa, tad vismaz puspasaule noteikti atskries skatīties tieši šo. No šī gada "Laba daba" nevar neatzīmēt "Juuk" un, protams, "Jumpravu", bet viņi nebija vienīgie, kuri spēja pacelt un noturēt publiku metru virs zemes. Žēl, ka pēdējā brīdī veselība ieplīsa "Dzelzs Vilkam", bet ir lietas, kuras nav no mums atkarīgas.

Jā, "Jumprava" manā skatījumā bija kolorītākais un emocionālākais festivāla sets. Latvijā pilnīgi noteikti ir ja ne ļoti daudz, tad vairāki šādi izpildītāji, kuri nemaz tik bieži neuzstājas, bet šādās reizēs izšauj visu savu krāto pulveri. "Jumpravai" tas izdevās.

Es šobrīd varu atgādināt par šo pasākumu ar foto, rosinot atmiņas tiem, kuri tur bija, un modinot interesi pārējiem tur būt citu gadu. "Labai dabai" jau sen nekas nevienam nav jāpierāda, ir savs ikgadējais apmeklētāju loks un Latvijas mērogiem ļoti atbilstošs pasākums. Nav pārspīlēts, neviens neķer neesošas zvaigznes no debesīm.

Foto: "Laba daba 2023"

Pavisam nesen vienā no Latvijas radio raidījumiem tā vadītājs, zinošs mūzikas pasaules pārzinātājs, bija izbrīnīts par to, ka Eds Šīrans uzstāsies Kauņā, ne kādā no Latvijas stadioniem. Diemžēl jāatgādina, ka Latvijā vienkārši nav šādu pasākumu rīkošanai kaut viena atbilstoša stadiona. Pat nesāksim mēģināt iztirzāt variantus, vienkārši nav, un nav pamatotu cerību, ka tuvākajā desmitgadē būs. Tāpēc brauksim vien uz Kauņu vai Viļņu, vai uz Stokholmu, vai citur, kur ir normāli stadioni un jau sen. Kā lai neatceras ar smaidu braucienu pirms gada uz "Rolling Stones" koncertu Solnas stadionā "Friends Arena". Biju pirmo reizi šajā stadionā, stāvvietas laukumā, lietusmēteļi līdzi, ja nu tomēr lietus. Savilkās mākoņi, un viss notika ātri un vienkārši: virs stadiona aizvērās jumts un nevienam no aptuveni 40 tūkstošiem klausītāju lietusmēteļi nebija vajadzīgi.

Savus datumus vēl nav izziņojuši "Positivus" rīkotāji, bet tie nebūs jau daudz aprunātā pirmā augusta nedēļas nogale. "Positivus" mēnesis vienmēr ir bijis jūlijs un droši vien tā arī paliks.

Cits jautājums, kas nākamgad notiks Lucavsalā, ja notiks? Šī gada atrakcijas ar Rīgas naudu nekādu labo iespaidu neatstāja, ar Rīgas tēla popularizēšanu visā pasaulē un apņemšanos sapulcināt 20 tūkstošus apmeklētāju un lielu daļu no tiem no citām zemēm arī bija kā bija. Jā, bija laiki, kad "Positivus" igauņu valodu dzirdēja vairāk nekā latviešu, jūra bija zilāka, bet tie bija citi laiki un tas bija pavisam cits "Positivus".

Ja reiz pieminēju "Positivus" naudas saņemšanu no Rīgas pilsētas, un summa nebija nekāda mazā, ir jāpiezīmē, ka "Positivus" nav vienīgie un tāpēc sliktie, kas šādi papildina pasākuma budžetu. Nu varbūt ne tik brutāli, kad teātris par naudas piešķiršanu tika izspēlēts dienu vai divas pirms Positivus sākuma, arī citu lielu pasākumu rīkotāji citās pilsētās prasīja un saņēma gana lielas naudas summas. Vai šis ceļš ir pareizais? Vēlreiz jāatgādina, ka mēs esam tik, cik mēs esam, un ļoti bieži rīkotāji līdz pēdējam brīdim staigā kā pa naža asmeni. Hokeja pavasarī Daugaviņš iemeta vajadzīgo ripu Šveices vārtos un bija ceturtdaļfināls. Čempionāta rīkotāji varēja atslābt, vēl viena spēle Rīgā un 10 tūkstoši pārdotu biļešu. Bet ja ne? Mēs no malas varam tikai vērot un apbrīnot mūzikas pasākumu rīkotājus par viņu apņēmību, brīžiem pat stūrgalvību, bet lai vai kā, pasākumi ir un notiek. Ar vai bez sabiedrības naudas, tas lai paliek pašu rīkotāju pārdomās.

Vēl mazliet, un 2023. gads būs jau vēsture. Bet pašlaik mēģiniet saķert veiksmi Glastonberijas biļešu pirkšanas atrakcijā, ja ne šonedēļ, tad vēlāk būs papildu pārdošanas, jau tagad lamājiet visus ko vien var nolamāt, ka uz trīs daļām pārrauties augusta sākumā nebūs iespējams nekādi. Bet tomēr, tie, kuri dzied, lūdzu, dziediet, tie, kuri dejo, lūdzu, dejojiet. Tie pieci gadi paskries tikpat ātri kā šis gads un atkal būs Dziesmu un deju svētki. Un es arī esmu starp tiem naivajiem, kuri joprojām cer un tic, ka tie vispirms būs dziedātāju un dejotāju svētki.