Ko Katrīnās (25. novembrī) darīja senāk un ko dara tagad? Par senākām tradīcijām vēsta savāktie un arī publicētie folkloras materiāli. Kas vēlas atrast pikantus tekstus par "kailām aitām", kuras kautrējas iet Katrīndienā uz baznīcu, tam jāmeklē senas ticējumu grāmatas. Man interesantāka šķiet Katrīnas dancināšana, lai labi augtu jēri un kazlēni, kā arī jaunu meitu iešana "Katrīnās". Tās, manā skatījumā, ir tādas dančumeitas, kas ierodas nelūgtas un dancina visus puišus un īpaši – vecpuišus. Lai noskaidrotu, kā "Katrīnām" jāģērbjas un jāizskatās, pietiek ienākt Brīvdabas muzeja fotostāstā, kas sociālajos tīklos sastopams. Te paraugam kāda "Katrīna" no muzeja foto kolekcijas ne pēc vārda, bet pēc izskata.

Katrīnas pupu svētki Sēļos

Tik tikko sabiedrību ne tikai Valmieras novadā, bet visā valstī ne pa jokam satrauca ziņa no Vidzemes, kur likvidējot vairākus kultūras namus. Nelaimīgo skaitā bija arī Sēļu nams, kurš iemājojis brīnišķīgi atjaunotajā muižas kompleksā.

Tomēr Ināras Blūmas izlolotajā muižā rosība nav rimusi. Tieši Katrīndienā te radās jauna dzīvība, ja tā var teikt par tikko radušos latviskās dzīvesziņas festivālu "Audz, pupa!".

Latvijas tautas muzicēšanas tradīcijas atjaunotāja un Tautas muzikantu svētku rīkotāja Barkavā un Viļānos Iveta Dukaļska nu sarīkojusi neierasta formāta dzīvesziņas svētkus. Lūgto viesu vidū bija Vidzemes folkloras kopas – Krauklēnieši, Abra, Sēlene, Sēļu muižas muzikanti; arī tālāki ciemiņi, pa kopai no Salnavas un Ugāles. Tāpat arī seno sēklu fonda radītāja Sandra Stabiņģe, tautas mūzikas instrumentu meistars Eduards Klints, tautas muzikanti Niks jeb Nikolajs Zaharovs un Audars Kārlis Klints (abi pēdējie darbojas arī Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas kopienā “Rīgas Danči”).