Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Mēs zinām, ko jūs darījāt Katrīndienā!

Muzicē folkloras kopa "Abra"
Muzicē folkloras kopa "Abra" Foto: Publicitātes foto/Ernests Spīčs

“Ak, Trīnīt, manu sirdspuķīt / Arvien, arvien, / Tu solījies reiz mana būt / Arvien, arvien.” Tā savā simtgades koncertā 1994. gadā uz Rīgas Latviešu biedrības skatuves dziedāja mūsu slavenākais XX gadsimta aktieris Ēvalds Valters (1894-1994).

Ko Katrīnās (25. novembrī) darīja senāk un ko dara tagad? Par senākām tradīcijām vēsta savāktie un arī publicētie folkloras materiāli. Kas vēlas atrast pikantus tekstus par "kailām aitām", kuras kautrējas iet Katrīndienā uz baznīcu, tam jāmeklē senas ticējumu grāmatas. Man interesantāka šķiet Katrīnas dancināšana, lai labi augtu jēri un kazlēni, kā arī jaunu meitu iešana "Katrīnās". Tās, manā skatījumā, ir tādas dančumeitas, kas ierodas nelūgtas un dancina visus puišus un īpaši – vecpuišus. Lai noskaidrotu, kā "Katrīnām" jāģērbjas un jāizskatās, pietiek ienākt Brīvdabas muzeja fotostāstā, kas sociālajos tīklos sastopams. Te paraugam kāda "Katrīna" no muzeja foto kolekcijas ne pēc vārda, bet pēc izskata.

Foto: Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja publicitātes foto

Katrīnas pupu svētki Sēļos

Tik tikko sabiedrību ne tikai Valmieras novadā, bet visā valstī ne pa jokam satrauca ziņa no Vidzemes, kur likvidējot vairākus kultūras namus. Nelaimīgo skaitā bija arī Sēļu nams, kurš iemājojis brīnišķīgi atjaunotajā muižas kompleksā.

Foto: Valmieras novads

Tomēr Ināras Blūmas izlolotajā muižā rosība nav rimusi. Tieši Katrīndienā te radās jauna dzīvība, ja tā var teikt par tikko radušos latviskās dzīvesziņas festivālu "Audz, pupa!".

Latvijas tautas muzicēšanas tradīcijas atjaunotāja un Tautas muzikantu svētku rīkotāja Barkavā un Viļānos Iveta Dukaļska nu sarīkojusi neierasta formāta dzīvesziņas svētkus. Lūgto viesu vidū bija Vidzemes folkloras kopas – Krauklēnieši, Abra, Sēlene, Sēļu muižas muzikanti; arī tālāki ciemiņi, pa kopai no Salnavas un Ugāles. Tāpat arī seno sēklu fonda radītāja Sandra Stabiņģe, tautas mūzikas instrumentu meistars Eduards Klints, tautas muzikanti Niks jeb Nikolajs Zaharovs un Audars Kārlis Klints (abi pēdējie darbojas arī Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas kopienā “Rīgas Danči”).

Krauklēniešu vīri gatavojas pupu kulšanas dancim.
Krauklēniešu vīri gatavojas pupu kulšanas dancim. Foto: Jana Slokenberga

Katrīndiena noteikti ir īstā diena, kad var rasties kaut kas jauns un labs, un šajos svētkos tieši tā notika – vidzemnieki uzrīkoja pupu danci (neiedomājat neko piedauzīgu!) un pupu kulšanas demonstrējums draudēja ievilkties līdz pat rīta gaismai… Līdz brīdim, kad viens no nepacietīgajiem Krauklēniešu puišiem – Bruno Podiņš – pastūma malā neveiklās kūlējas un, pārklājis pupājus ar segu, lēca tiem virsū, viegli trapinādams pats savā ritmā. Ritms iepatikās Nikam, kurš nekavējās ne mirkli, paķēra savas gumžiņas un rāva vaļā kaut ko līdzīgu žeperam. Vispārēji smiekli un ovācijas, jo pupas tūlīt tika izkultas. Nepagāja ne divas minūtes!

Nepalaid garām!

Uz augšu