Elizabete Holmsa savu nākotni vienmēr bija vēlējusies saistīt ar medicīnas tehnoloģijām. Viņa iestājās prestižajā Stenforda Universitātē, kur studēja ķīmiju, taču jau divus gadus vēlāk studijas pameta un 2003. gadā 19. gadu vecumā nodibināja uzņēmumu "Theranos".

Vien desmit gadus vēlāk uzņēmuma vērtība sasniedza deviņus miljardus dolāru, bet 2015. gadā biznesa žurnāla "Forbes" publicētajā topā par ASV sievietēm, kuras savu bagātību sapelnījušas pašu spēkiem, Holmsa ieņēma pirmo vietu.

Viņas turība tika novērtēta uz 4,5 miljardiem dolāru. Kā viņai tas izdevās?

"Theranos" bija ienācis Silīcija ielejā ar revolucionāru medicīnas izgudrojumu - "Edisonu". Tika apgalvots, ka šis smalkais mehānisms minūtes laikā ir spējīgs veikt 200 pārbaudes no viena asins piliena. Izgudrojuma uzdevums bija veikt imūntestus jeb noteikt antivielu un antigēnu klātbūtni asinīs. Šīs analīzes ļautu veikt narkotiku testus, kā arī hormonu un atsevišķu vēža tipu analīzes.

Neskatoties uz šādiem skaļiem solījumiem, "Edisons" nedarbojās, jo ar nelielo asins paraugu nepietika, nebija iespējams regulēt temperatūru, ierīce bieži uzrādīja nepareizus rezultātus. Problēmām nebija ne gala, ne malas, taču laikā, kad mašīna kā pabeigts produkts tika demonstrēta investoriem, "Theranos" komanda patiesībā vēl strādāja pie pirmajiem variantiem un neviens no tiem nedarbojās kā nākas.

Neskatoties uz konstatētajām problēmām, Holmsa meloja investoriem, ka izgudrojums strādā bez aizķeršanās, neieslīgstot tehnoloģiskās detaļās un aizbildinoties, ka jaunā tehnoloģija esot jāsargā no plaģiātisma.

Gadījumos, kad potenciālie investori vēlējās redzēt "Edisonu" darbībā, Holmsa izdomāja iemeslus, lai grupa uz brīdi pamestu telpu, bet atgriežoties to sagaidītu gatavi analīžu rezultāti.

Holmsa arī atlaida tos uzņēmuma "Theranos" darbiniekus, kuri izteica šaubas par līdz šim paveikto vai piedāvāja idejas, kas neatbilda viņas iecerei par viena asins piliena analizēšanu.

Jau pavisam drīz "The Wall Street Journal" un citos medijos sāka parādīties informācija, ka uzņēmuma vadība ir melojusi un piepušķojusi, ko spēj izdarīt tās radītā tehnoloģija.

Atklājās, ka uzņēmums "Theranos" patiesībā bija vien labi nomaskēta krāpnieciska shēma. Piemēram, kādai sievietei analīzes uzrādīja spontāno abortu, lai gan grūtniecība patiesībā noritēja bez problēmām. Kādam vīrietim nepatiesi tika diagnosticēts prostatas vēzis, savukārt citi saņēma viltus pozitīvus HIV testa rezultātus.

Dokumentālā filma "The Inventor: Out for Blood in Silicon Valley" ("Izgudrotāja. Apsūdzība Silikona ielejā"), kas skatāma "LMT Viedtelevīzijā", stāsta par Elizabetes Holmsas ceļu no uzlecošas zvaigznes Silikona ielejā līdz "Theranos" sabrukumam un izputējušas krāpnieces statusam Amerikas Savienotajās Valstīs.

Elizabete Holmsa solīja, ka viņas izgudrotais mehānisms ir spējīgs veikt ātru un precīzu veselības stāvokļa diagnostiku no viena asins piliena. Tā vietā tika apdraudēta neskaitāmu cilvēku dzīvība.

Iespējams, vēl biedējošāka bija Holmsas gatavība maldināt sevi un citus, šķietami strādājot cēlsirdīgas misijas vārdā.

Dokumentālā filma sākas un beidzas ar Holmsas tuvplāniem, demonstrējot, kā fakti maina mūsu uztveri par cilvēku. Ja tās sākumā mums šķiet, ka sieviete ar žilbinošo smaidu un lielajām zilajām acīm ir talantīga novatore, tad noslēgumā mēs saprotam, ka viņa ir noziedzniece un sociopāte, kas bija gatava darīt visu, lai sasniegtu savus mērķus.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".