Šķiet, pēc Covid-19 pandēmijas radītājiem sadzīves viļņiem arī kultūras nozare Latvijā ir atguvusi savu stabilitāti. Tā var spriest, pārskatot aizvadīto gadu dažādos radošo jomu apcirkņos. Daudz kam pietrūkst naudas, uzmanības vai pavisam vienkārša, koleģiāla atbalsta. Bet vairāki notikumi kalpo par pierādījumu tam, cik svarīgi ir pūlēties, lai kādā brīdī prasmes un iespējas satiktos ar īsto laiku, vietu un cilvēkiem.
"TVNET Kultūras skrējiens" – notikumi un cilvēki, kuri veidojuši 2023. gada kultūru Latvijā
Lai gada notikumu topu ietvertu konceptuālā rāmī, piedāvājam tiešsaistes žurnāla TVNET+ lasītājiem uzspēlēt pavisam vienkāršu galda spēli, kurā var piedalīties neierobežots dalībnieku skaits – ja vien mājās ir pietiekami daudz "Riču-raču" vai "Monopola" spēlētāju kauliņi.
Noteikumi ir vienkārši: spēli sāk spēlētājs, kurš pēdējais apmeklējis kādu kultūras pasākumu. Izmantojot metamo kauliņu, tiek noteikts, cik lauciņus ar savu spēlētāja kauliņu konkrētais spēlētājs paies uz priekšu. Bet – Šekspīra vārdiem – "alas!" tam, kurš nokļūst uz lauciņu ar norādītu atpakaļgaitas virziena bultu. Tad jādodas uz norādīto lauciņu. Uzvar spēlētājs, kurš pirmais nokļuvis finišā.
Spēles laukums izdrukāšanai atrodams notikumu saraksta beigās.
Pirmā pietura. 10. janvāris. Normunda Naumaņa balvu mākslu kritikā iegūst Valda Čakare.
Valdas Čakares laipnajai ironijai, kuru balsta okeānisks zināšanu apjoms, savās izglītošanās takās “izgājuši cauri” daudzi Latvijas skatuves mākslas profesionāļi. Tādēļ pagodinājums gan ar kolēģu atzinību, gan Normunda Naumaņa simbolisko naudas maku šķita pagalam likumsakarīgs notikums.
Saņemot apbalvojumu, Valda Čakare sacīja: "Domājot par kritikas nākotni, (..) man gribas novēlēt tai nemieru un iekšēju viļņošanos, dzīvīgumu un drosmi uzklausīt un iebilst. Novēlēt kritiku par kritiku un kritiku par kritiķiem. Jo tik daudz sliktu lietu nāk no absolūtā un vienveidīgā."
Jaunās kritiķes veicināšanas balvu saņēma publiciste Sofija Kozlova, filozofijas žurnāla "Tvērums" radošā direktore.
Otrā pietura. 18. janvāris. Valmierā durvis ver jauna kultūrvieta “Akustika”.
Jaunā kultūrvieta iedzīvojusies ēkā Diakonāta ielā 6 un tai ir ļoti interesanta vēsture. Par to vairāk stāsta uzņēmējs un viens no "Akustikas" projekta autoriem Uģis Bormanis: "Zem šīs mājas atradās visa Vidzemes reģiona galvenais sakaru punkts. Ēka ir unikāla ar to, ka šī ir viena no divām mūra mājām, kura kara laikā netika nopostīta. Viņa ir brīnišķīgi saglabājusies, būvētāji ir bijuši zviedri, tā kā tas ir pamatīgs un interesants arhitektūras meistardarbs. Galvenajā zālē, kas mums ir pirmajā stāvā, ir ļoti interesants nesošo konstrukciju veidojums, par kuru arī vairāki arhitekti ir atzinuši, ka šis ir kaut kas unikāls. Tas ir monolīts un viengabalains siju izkārtojums visā griestu apjomā, ar nesošo kolonnu vidū. Ēkā ir laba aura, jo nekas cits, izņemot pastu, šeit nav bijis. Tagad esam to pārveidojuši par restorānu un nu jau arī kultūras telpu."
Trešā pietura. 1. februāris. Pirmizrāde Ināras Kolmanes filmai “Mātes piens”.
Latvijā to noskatījušies vairāk nekā 60 tūkstoši skatītāju. Noras Ikstenas romānā balstītajā laikmeta drāmā galvenā loma uzticēta savulaik Billei – aktrisei Rūtai Kronbergai, ar kuru Ināra Kolmane 2017. gadā strādāja pie Vizmas Belševicas bērnības atmiņu ekranizācijas.
Filma raisīja viedokļu sadursmes soctīklos, spriežot par to, cik patiesi un precīzi traktēts gan Noras Ikstenas romāns, gan atainota sadzīve Padomju Savienības okupētajā Latvijā.