Iedomājieties skaistu vasaras dienu. Pieceļaties, un pa pusatvērto logu jūs sveicina viegla vēja šalka, gaiļa saimnieciskais “kikerigū” un pa kādai cilvēka balsij. Vai tiešām kāds nupat lasīja dzeju? Vai arī vienkārši sauca pēc pazudušas vistas… Lai nu kā, ir sākusies jauna diena! Jāapmet ap pleciem rītasvārki un jānokāpj apakšstāvā aplūkot, varbūt jau padota rīta kafeja.
Tieši tik idillisku pēcgaršu atstāj jaunā daudzsēriju filma “Pansija pilī” (Mistrus Media, 2024), kura sadalīta septiņās spēlfilmu sērijās un vienā dokumentālajā filmā. Humora un dzīves neparedzamības ekskursa centrā ir topošais rakstnieks Anšlavs Eglītis kopā ar jaunāko brāli Vidvudu un tēvu Viktoru. Viņi sāk saimniekot muižā, kuru par īpašiem nopelniem rakstniekam, dzejniekam un mākslas teorētiķim Viktoram Eglītim (1877-1945) piešķīrusi vēl salīdzinoši jaundibinātā Latvijas valsts.
Apkārtnes iedzīvotāji, pagātnē iestrēgušie tēli, pilsētas smalkās aprindas un latviešu inteliģence mijiedarbojoties izveido “vienas vasaras skatuvi”, uz kuras ieraugām krāšņu variāciju par 20. gadsimta 20. gadu Latviju.
Interesanti, ka pirmoreiz kāds no Anšlava Eglīša (1906-1993) darbiem uz ekrāna ir pārnests jau 1990. gadā, kad režisors Pēteris Krilovs par savas filmas “Maestro” pamatu ņēma rakstnieka īsprozas darbu ar tādu pašu nosaukumu. 1936. gadā izdotais darbs arīdzan iesāk autora bibliogrāfiju.
Savukārt 2018. gadā savā redzējumā par rakstnieka romānu “Homo novus” (1946) ar kino skatītājiem dalījās režisore Anna Viduleja.
Jaunā projekta režisori ir Andis Mizišs, Marta Elīna Martinsone, Dāvis Sīmanis un dokumentālajai sērijai – Gints Grūbe. Operators inscenētājs Andrejs Rudzāts, producenti Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe, scenāriju veidojuši Tabita Rudzāte un Ivo Briedis, filmas galvenā māksliniece Kristīne Jurjāne, mākslinieks Jānis Kalniņš, grima māksliniece Ilze Trumpe, kostīmu mākslinieces Kristīne Jurjāne un Rūta Kuplā.