Tieši tik idillisku pēcgaršu atstāj jaunā daudzsēriju filma “Pansija pilī” (Mistrus Media, 2024), kura sadalīta septiņās spēlfilmu sērijās un vienā dokumentālajā filmā. Humora un dzīves neparedzamības ekskursa centrā ir topošais rakstnieks Anšlavs Eglītis kopā ar jaunāko brāli Vidvudu un tēvu Viktoru. Viņi sāk saimniekot muižā, kuru par īpašiem nopelniem rakstniekam, dzejniekam un mākslas teorētiķim Viktoram Eglītim (1877-1945) piešķīrusi vēl salīdzinoši jaundibinātā Latvijas valsts.

Apkārtnes iedzīvotāji, pagātnē iestrēgušie tēli, pilsētas smalkās aprindas un latviešu inteliģence mijiedarbojoties izveido “vienas vasaras skatuvi”, uz kuras ieraugām krāšņu variāciju par 20. gadsimta 20. gadu Latviju.

Interesanti, ka pirmoreiz kāds no Anšlava Eglīša (1906-1993) darbiem uz ekrāna ir pārnests jau 1990. gadā, kad režisors Pēteris Krilovs par savas filmas “Maestro” pamatu ņēma rakstnieka īsprozas darbu ar tādu pašu nosaukumu. 1936. gadā izdotais darbs arīdzan iesāk autora bibliogrāfiju.

Savukārt 2018. gadā savā redzējumā par rakstnieka romānu “Homo novus” (1946) ar kino skatītājiem dalījās režisore Anna Viduleja.

Jaunā projekta režisori ir Andis Mizišs, Marta Elīna Martinsone, Dāvis Sīmanis un dokumentālajai sērijai – Gints Grūbe. Operators inscenētājs Andrejs Rudzāts, producenti Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe, scenāriju veidojuši Tabita Rudzāte un Ivo Briedis, filmas galvenā māksliniece Kristīne Jurjāne, mākslinieks Jānis Kalniņš, grima māksliniece Ilze Trumpe, kostīmu mākslinieces Kristīne Jurjāne un Rūta Kuplā.

Specifisks stils, ar kuru strādāt nav viegli

Literatūrzinātnieks un kritiķis Harijs Hiršs, aprakstot Anšlava Eglīša spilgto un nozīmīgo devumu latviešu literatūrā, iezīmē: "Jau paši pirmie Anšlava Eglīša darbi apliecināja savdabīgu rakstnieka talantu, daudzējādā ziņā bija neparasti, novatoriski un latviešu literatūras tradīcijām neatbilstoši. [..] viņam piemita laimīga īpašība – spēja un vēlēšanās rakstīt interesanti, saistoši, asprātīgi. [..] Lasītāju mīlestība noturīgi pavadīja rakstnieku visu mūžu – gan trimdā, gan Latvijā. [..] Vai ik gadu nāca klajā kāds jauns romāns, stāstu krājums, kāda īpatnēji anšlaveglītiska grāmata ar pusdokumentāliem, pusizdomātiem apkārtējās dzīves, paša pieredzējumu un atmiņu zīmējumiem.”