Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma tirgus pēdējo desmit gadu laikā ir piedzīvojis milzīgu lēcienu. Eiropas Savienībā (ES) šo pakalpojumu sniedzēju ieņēmumi pieauguši no 388,9 miljoniem eiro 2010.gadā līdz 11,6 miljardiem eiro 2020.gadā. Savukārt abonentu skaits 2020.gadā sasniedza 140,7 miljonus, kas ir par 36% vairāk, nekā 2019.gadā, kad fiksēti 103,2 miljoni abonentu.

Būtisks pieaugums vērojams arī Latvijā. Saskaņā ar KM rīcībā esošiem datiem, 2020.gadā Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē pieauga par 32%, bet ārvalstu filmu - par 23%. Divus gadus vēlāk, 2022.gadā, vietējos un starptautiskos audiovizuālos pakalpojumus lietoja 37% sabiedrības, to vidū 32% vecuma grupā no 16 līdz 30 gadiem, kas veido lielāku sabiedrības daļu, nekā tie, kas skatās televīziju (25%).

KM norāda, ka Latvijas kultūrpolitika un mediju politika pēdējo desmit gadu laikā ir veidota, lai mērķtiecīgi palielinātu oriģinālsaturu latviešu valodā filmu, raidījumu un raidierakstu formātā, taču ārvalstu satura plašā pieejamība ir veicinājusi Latvijas auditorijas fragmentēšanos un ārvalstu satura patēriņa pieaugumu. Tas, KM ieskatā, veicina atsvešināšanos no nacionālās kultūras dažādu paaudžu vidū, it īpaši jaunāko paaudžu auditorijas segmentā, un rada riskus nacionālās kultūras pastāvēšanai ilgtermiņā.

Lai situāciju risinātu, KM apsver nepieciešamību pieņemt ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13.panta 2.punktu, kas piešķir ES dalībvalstīm tiesības prasīt elektroniskajiem medijiem, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus, pienākumu finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā.

Saskaņā ar KM piedāvātajiem grozījumiem, pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu Latvijas audiovizuālā satura veidošanā attiecas tikai uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz abonēšanas audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, proti, piedāvā par fiksētu mēneša maksu iegūt piekļuvi pakalpojuma sniedzēja saturam.

Konsultējoties ar Latvijā reģistrētajiem audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem, KM secinājusi, ka Latvijas apstākļos piemērots noteicamo finansiālo ieguldījumu apmērs būtu 3,5% no abonēšanas pakalpojuma ieņēmumiem. KM uzsver, ka ieguldījuma apmērs attiecas tikai uz to ieņēmumu daļu, kas gūti Latvijas tirgū, un konkrēti tikai no ieņēmumiem, kas gūti no abonēšanas.

Normas, kas paredz pienākumu investēt nacionālā audiovizuālā satura veidošanā, kopš 2018.gada ieviestas jau 18 ES valstu normatīvajos aktos. Šāds regulējums jau darbojas Beļģijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Nīderlandē un citās ES valstīs.

Šajās valstīs finansiālā ieguldījuma apmērs noteikts ļoti plašā diapazonā, sākot no 2% Horvātijā līdz 25% Francijā. Vidējais noteiktā finansiālā ieguldījuma apmērs ir ap 5% no pakalpojuma sniedzēja ieņēmumiem.

Latvijā reģistrētie pakalpojumu sniedzēji ir aplēsuši, ka, nosakot veicamās iemaksas 3,5% apmērā no ieņēmumiem no abonējamajiem audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma, tās būtu līdzvērtīgas jau šobrīd pakalpojumu sniedzēju veiktajam ieguldījumam Latvijas audiovizuālajā saturā. Vienlaikus tiek prognozēts, ka ārvalstīs reģistrētie pakalpojumu sniedzēji varētu ik gadu veikt iemaksas Nacionālā kino centra budžetā apmēram 600 000 eiro apmērā. Tas papildinātu konkursa kārtībā sadalāmā finansējuma apmēru kvalitatīva audiovizuālā satura veidošanai.

KM norāda, ka Latvijā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, no kuriem nozīmīgākie ir SIA "Tet" un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT). Vienlaikus Eiropas audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju datu bāzē Latvija kā viena no mērķauditorijām norādīta 80 citiem ES dalībvalstīs reģistrētiem elektroniskajiem medijiem.

Kā vēstīs, "Tet" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 326,656 miljoni eiro, kas ir par 29% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa saruka par 10,7% un bija 25,779 miljoni eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2022.gadā bija 231,436 miljoni eiro, kas ir par 15,4% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 10,2% un bija 24,056 miljoni eiro.

"Tet" pieder valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas "Telia Company" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%).

LMT apgrozījums 2022.gadā bija 165,368 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 6,8% un bija 28,9 miljoni eiro.

LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas "Telia Company" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", pa 23% akciju pieder SIA "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"".