Balvas nominantus izvirzīja sabiedrisko mediju kultūras jomas profesionāļu žūrija, taču gala lēmumu pieņēma skatītāji un klausītāji. Desmit kategorijās – “Mūzika”, “Kino”, “Teātris”, “Vizuālā māksla”, “Literatūra”, “Popkultūra”, “Starts”, “Mantojums”, “Pārsteigums”, “Notikums” – pārliecinoši izvēlēti laureāti, kas ieguvuši zeltīto kilograma atsvaru.

Kategorijā “Starts” skatītāji un klausītāji visaugstāk novērtējuši dziedātājas Aleksandras Špicbergas koncertuzvedumu “Nestāstot”, kas tapis kopā ar horeogrāfu un dzejnieku Agri Daņiļeviču un dejotāju Pauli Bārzdiņu. Balvu saņemot, dziedātāja Aleksandra Špicberga teica:

“Paldies par novērtējumu! Gribu noteikti vispirms pateikt paldies savai ģimenei – savai mammai Mārai, bez kuras nekas nebūtu iespējams, viņa ir idejas autore un sapņu piepildītāja. Tāpat arī es gribētu, lai mēs turamies kopā, lai mēs esam drosmīgi, lai mēs visi kopā uzvaram tumsu.”

Kategorijā “Popkultūra” apbalvojumu ieguvis XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku atklāšanas koncerts svētku dalībniekiem, kas notika 2. jūlijā pie “Arēna Rīga” (mākslinieciskais vadītājs Guntis Ērglis-Lācis, muzikālais virsvadītājs Kārlis Lācis, koru virsvadītājs Jānis Ozols, režisors Mārtiņš Meiers, producents “Ideju institūts”, Latvijas Nacionālais kultūras centrs).

Radošās grupas vadītājs Guntis Ērglis-Lācis, saņemot kilogramu, atzina: “Es varu droši teikt, ka tas ir pirmais kilograms, kas man ir pienācis, par ko es priecājos. Mēs bijām vairāk nekā 108 cilvēki – katram no viņiem tiek veltīts īpaši liels paldies. Kopdarbs bija tiks foršs un pozitīvs, ka spējām dot to enerģiju publikai. Un tas arī bija tās veiksmes noslēpums. Un vēl, protams, lielākais paldies veltāms Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.”

Savukārt koru virsvadītājs Jānis Ozols, papildinot svētku uzrunu, piebilda: “Tie dalībnieki ir domāti Dziesmu un svētku dalībnieki, jo, manuprāt, tā ir Latvijas labākā daļa, jo tieši viņi kopj latviskuma sajūtu.”

Kategorijā “Kino” vislielāko atzinību izpelnījusies spēlfilma “Mātes piens” (režisore Ināra Kolmane, studija “Deviņi”). Producents Jānis Juhņēvičs svētku mirklī pateicās gan žūrijai, kas izvirzīja filmu balsojumam, gan skatītājiem, kas nobalsoja, gan arī visai filmas komandai, vienlaikus solot: “Centīsimies arī ar nākamo filmu jūs iepriecināt.” Pateicības vārdus izteica arī aktrise Rūta Kronberga: “Pateicos visiem, visiem, kuru darbu un atbalsta rezultātā mēs šobrīd jūtam gandarījuma sajūtu.”

Filmas galvenās lomas atveidotāja, aktrise Maija Doveika pauda: “Pirms dažām dienām izlasīju šādus vārdus. Tas ir Dieva likums un tas skan tā – “nevāri kazlēnu viņa mātes pienā”. Tas atklāj, ka no tā, no kura nāk dzīvība un mīlestība, nenāk un nevajadzētu nākt ciešanām un nāvei. Tāds likums ir dots tamdēļ, ka pats likumdevējs viņu nepārkāpj, bet diemžēl ir tādi, kas viņu pārkāpj. Tādēļ, lūdzu, atcerēsimies, ka kazlēnu viņa mātes pienā nevajag vārīt. Aiz tā visa stāv paaudzes – tad, kad grimst viens, tad pārējiem ir ļoti grūti negrimt līdzi.”

Kategorijā “Mantojums” visvairāk balsu saņēmusi XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstāde “Mēs”, ko veidoja ap 1300 autoru darbi Sporta ielas 2 kvartālā. Mākslinieciskā iekārtojuma darba grupa: Mārtiņš Heimrāts, Baiba Vaivare, Juris Leitāns, Dace Pudāne, Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Pateicības runā mākslinieks Mārtiņš Heimrāts norādīja:

“Mums ir gods dalīties šajā balvā ar visiem 1300 dalībniekiem. Paldies tiem, kas mūsu krāsas, mūsu simbolus un mūsu amata prasmes ir iznesuši cauri visiem laikiem līdz pat šai dienai. Paldies. Mums ir gods dalīties.”

Kategorijā “Mūzika” pārliecinoši izvirzījies XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koru lielkoncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš”, kas izskanēja 6. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē (jaukto, sieviešu un vīru koru kopkoris, mākslinieciskie vadītāji Ārijs Šķepasts un Kaspars Ādamsons, režisors Juris Jonelis, Latvijas Nacionālais kultūras centrs).

Mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons, saņemot apbalvojumu, teica: “Paldies par 6. jūlija vakaru. Paldies par jūlija pirmo nedēļu. Un liels, liels paldies par sagatavošanās posmu vairāku gadu garumā. Paldies radošajai komandai. Un liels paldies 15 000 dziedātājiem, kas savās balsīs padarīja iespējamu to, ko mēs visi piedzīvojām 6. jūlijā.”

Lielkoncerta režisors Juris Jonelis: “Mēs to izdarījām ar milzīgu atbildības sajūtu – ceru, ka jūs to sajutāt. Paldies visiem cilvēkiem, kuri stāvēja tam klāt. Katrs cilvēks, ko mēs ceļā satikām, deva tiešām daudz.

Tā tīruma filozofija – kā uzarts lauks, kas skatījās mazliet pāri Latvijas robežām. Tajā brīdī nezinājām, kas notiks, bet šodien, sēžot un redzot, ko cilvēki par “Tīrumu” runā, esmu sapratis, ka katra cilvēka iekšējā pasaulē šis tīrums vēl joprojām ir dzīvs.

Un māksla padarīt laimes sajūtu lipīgu ir ļoti būtiska – īpaši jau šajā brīdī. Vēsturiskā kontekstā tieši caur dziesmu mēs esam palikuši tik stipri. Novēlu turēt tīrību katrā dienā un visā, ko mēs darām. Paldies.”

Kategorijā “Vizuālā māksla” balvu ieguvusi Daces Lielās personālizstāde “Gleznas”, mākslas galerija “Daugava”. Izstādes kuratore un mākslas zinātniece Diāna Barčevska, saņemot balvu un vienlaikus pārstāvot mākslinieci Daci Lielo, teica: “Daces vārdā, protams, veltu visiem paldies. Galeristiem ir ļoti paveicies, jo viņi atrodas tādā spēles laukumā, kurā saņem šī baudījuma katarsi no abām pusēm – gan no mākslinieka un mākslas, gan arī no skatītāja. Neaprakstāms piedzīvojums un pārdzīvojums. Paldies visiem!”

Kategorijā “Literatūra” apbalvojumu saņēmis Svena Kuzmina romāns “Skaistums un nemiers” (izdevniecība “Dienas Grāmata”, grāmatas redaktore Gundega Blumberga). Rakstnieks Svens Kuzmins:

“Tas romāns ir par laikmetu, kurā ikvienam rakstītam un dzejā izteiktam vārdam varbūt ir pat likteņus izšķirošs spēks, kas, protams, ir liela atbildība. Iespējams, es pārspīlēju. Bet zinu, kamēr vien literatūra nav sākusi veģetēt kā nekaitīga izklaide, tikmēr tas vārda spēks aizvien vēl tur ir.”

Kategorijā “Teātris” visaugstāk novērtēta izrāde “Jāzeps un viņa brāļi” (Valmieras teātris, režisore Inese Mičule). Režisore Inese Mičule: “Pirmkārt, paldies žūrijai, kas atbrauca un redzēja divus sastāvus, otrkārt, paldies – labā nozīmē – visiem konkurentiem. Man liekas, ka šogad vispār teātris Latvijā ir kaut kas tik jaudīgs! Bieži nākas iet cauri teātriem un nemitīgi dzirdēt – mums nav biļešu. Skatītāji pērk! Un šī balva to arī nozīmē – tie ir mūsu skatītāji. Paldies sirsnīgs.”

Papildinot pateicības uzrunu, aktieris Mārtiņš Meiers bilda:

“Teātris ir ļoti dramatiska vide, arī savā starpā nežēlīga, bet tāpēc es mīlu viņu. Paldies žūrijai un paldies par to, ka ir šāda te “Kilograms kultūras” balva, kur ir ne tikai viena žanra mākslinieki, bet – visdažādākie. Mani tas ļoti iedvesmo, jo kultūra neesmu tikai es – tie esam mēs visi. Es nezinu citu pasākumu, caur kuru vēl var atklāt tik daudz jauna. Paldies.”

Kategorijā “Pārsteigums” balvu saņēma Vilis Daudziņš par zīmējumu grāmatu “Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs” (izdevniecība “Neputns”). Saņemot apbalvojumu, aktieris Vilis Daudziņš: “Pārsteigums. Patiešām! Jo būt nominētam šādā kategorijā – tas jau vien ir pārsteigums, kur nu vēl iegūt kilogramu kultūras. Esmu pateicīgs žūrijai par to, ka pamanīja un lasītājiem par to, ka balsoja.

Paldies izdevniecībai “Neputns” par šo risku. Piekritīsiet? Tas ir risks! Izdot grāmatu, kurā ir ievietotas ilustrācijas, kas veidotas ar pirkstu telefonā. Liels paldies manai brīnišķīgajai sievai Zanei, jo viņa izdomāja, ka šo tehniku varētu saukt par “finger prints”.

Viņa arī atvēra savas virtuālās izstāžu zāles durvis, jo pirmoreiz šie zīmējumi tika publicēti viņas “Facebook” profilā. Un, protams, paldies tiem simtiem tūkstošiem dziedātāju, kuri simt gadu laikā ir atnesuši šo tradīciju līdz mums. Mana mazā grāmatiņa ir manas mīlestības un cieņas apliecinājums viņiem.”

Par aizvadītā gada spilgtāko kultūrfaktu skatītāji un klausītāji kategorijā “Notikums” atzinuši XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus (Latvijas Nacionālais kultūras centrs).

Latvijas Nacionālā Kultūras centra direktore Signe Pujāte pauda: “Vārdi – kopā būt, kopā just – radās pasaulei ļoti sarežģītā laikā. Neskatoties uz to, vairāk nekā 40000 mūziķu no visas pasaules bija gatavi Dziesmu un deju svētkiem. Dziesmu un deju svētku vērtības – tradīcijas, līdzdalība, turpinājums – patiešām iemieso principu, ka tradīcijas iet roku rokā ar profesionāļiem, amatieriem un dažādu jomu pārstāvjiem. Šis notikums ir visas nācijas lepnums. Tā ir mūsu identitāte. Un gribētos drosmīgi teikt, ka Dziesmu un deju svētki ir arī mācība par demokrātiju.”

XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova savā uzrunā norādīja: “Mums ir ārkārtīgi liels gods būt un piedalīties šajā notikumā. Dziesmu un deju svētki – tas ir kaut kas daudz, daudz lielāks par katru no mums.

Šī balva ir visai Latvijai – visiem tūkstošiem dalībnieku, kuri dejo, dzied, izšuj, auž, koklē un vēl un vēl. Un tā pienākas ne tikai šī gada, bet arī pagātnes un nākotnes dalībniekiem. Mūsu Dziesmu un deju svētki ir mūsu dzīve, mūsu iedvesma, mūsu sapnis – tā patiešām ir bagātība.

Un vēl – atdodot sevi visu, kopā var izdarīt milzīgas un neiedomājamas lietas. Paldies jums visiem!”

Šī gada ceremonijas vadmotīvs bija pārmaiņas – tām visa vakara garumā ļāvās apbalvojuma nominanti, balvu pasniedzēji, arī pats ceremonijas vadītājs – aktieris Jānis Skutelis. Muzikālos mirkļus dāvāja grupa “Very Cool People” un dziedātāja Paula Saija, vijolniece Elza Siliņa, dziedātājs Intars Busulis un “Abonementa orķestris”, mūziķi Jānis Šipkēvics (Shipsea), Una Daniela Aizgale un “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets, kā arī koris “Sōla”, savukārt baleta solists Dariuss Florians Katana iepriecināja ar deju no baleta “Džungļu grāmata”.

Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas “Kilograms kultūras 2023” ceremonijas radošā komanda: režisore – Zita Kaminska, scenārija autori – Jānis Skutelis, Ieva Bite un Reinis Piziks, scenogrāfs, gaismu režisors – Pāvels Armanis, māksliniece – Kristīne Lasmane, redaktores – Eva Heinsberga un Henrieta Verhoustinska, nominantu vizītkaršu režisore – Agita Cāne-Ķīle.

“Kilograms kultūras” žūrijā darbojās LTV, LR un LSM kultūras jomas profesionāļi – LTV Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, žurnālistes Lilita Eglīte, Daira Āboliņa un Henrieta Verhoustinska, redaktors Aigars Bumburs, LTV raidījuma “Kultūrdeva” producents un mūzikas žurnālists Kaspars Zaviļeiskis, LR3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode un žurnālisti Orests Silabriedis, Liene Jakovļeva, Anete Ašmane-Vilsone.