Autore strādāja monumentālajā, dekoratīvajā un memoriālajā tēlniecībā. Viņai tuva bija plastiska, plūstoši modelēta formas izjūta. Zigrīda Džoana Rapa veidojusi darbus bronzā, granītā un šamotā. Tēlniece bijusi arī izteiksmīga un pārliecināta sava viedokļa paudēja, spējot panākt tālaika aktuālo mākslas padomju pozitīvu attieksmi pret savu mākslas valodu.

1964. gadā  absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu “Bertas Rūmnieces portrets”, vadītājs Emīls Melderis.

Zigrīda Džoana Rapa pēc studijām LMA 1964.-1969. gadā strādājusi Latvijas PSR Pārtikas rūpniecības ministrijas konstruktoru tehnoloģiskajā birojā par mākslinieci – konstruktori pārtikas noformēšanas sektorā. LPSR Mākslas fonda (MF) kombināta “Māksla” Tēlniecības cehā tēlniecības iecirknī māksliniece strādājusi uz tēlniecības pasūtījuma darba izveides laiku (1970, 1976, 1978).

Sadarbība ar MF kombinātu “Māksla” raksturo tēlnieku Zigrīdas Džoanas Rapas un dzīvesbiedra Jura Rapas radošo periodu, kas bija saistīts ar publiskās ārtelpas skulptūru veidošanu Rīgas pilsētas Bulvāru lokā un Purvciema mikrorajonā.

Zigrīdai Džoanai Rapai nozīmīgs bija darbs pie memoriālā ansambļa Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem Valmieras Brāļu kapos (1985, kopā ar Juri Rapu, arhitekts Ēvalds Fogelis, Andris Vītols, Jānis Rutkis, Jānis Lejnieks. Bronza, šūnakmens, LPSR Valsts prēmija). Strādājot kopā ar dzīvesbiedru Juri Rapu, autori ieguva iespēju realizēt darbu 35 autoru projektu sāncensībā. Realizētais darbs, kuru konkursa rīkotāji bija iecerējuši kā ideoloģisku, radīja precedentu tēmas humānam un klusinātam risinājumam.