:format(webp)/nginx/o/2024/03/07/15933391t1he782.jpg)
Tomam Lūsim soctīklā "X" (vēl arvien bieži dēvētā par "Twitter") ir 11 tūkstoši sekotāju, Tomam Treibergam – par nieka deviņiem tūkstošiem mazāk. Izmantojot savu atrašanos digitālajā sociālajā vidē, abi kolēģi aicināja ikvienu "X" lietotāju iesūtīt sevi interesējošu jautājumu, kuru pēc tam abiem vārdabrāļiem iztirzāt TVNET studijā. Tā nu ceturtā podkāsta "Nav divu Tomu" sērija veltīta atbildēm uz tiem.
(Podkāsta fragments. Pilnu ierakstu iespējams skatīties, abonējot tiešsaistes žurnālu TVNET+)
Uzdoto jautājumu loks bija patiesi plašs – no senatnes vēstures izpētes līdz mūsdienu realitātei ar tās grūtībām un pārbaudījumiem.
Senatnes izpēte raidījuma veidotājus (un, jācer, arī skatītājus) aizveda līdz Ēģiptes valdniecei Kleopatrai. Vēsturnieks un Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis (frakcija "Kods Rīgai") vēlējās uzzināt, vai zināmi kādi jaunumi saistībā ar leģendārās daiļavas apbedījuma vietu.
Šķetinot šo pavedienu, kolēģi atklāja Kleopatras spēcīgo nospiedumu Rietumu kultūras vēsturē. Par to gan bija zināms arī iepriekš, tomēr - "atkārtošana ir zināšanu māte". Piemēram, kino vēsture vien uzrāda interesi par šo vēsturisko figūru vairāku gadu desmitu griezumā.
Kā pirmo filmu var minēt režisora Gordona Edvardsa 1917. gadā uzņemto mēmo filmu "Kleopatra", kurā galveno lomu atveidoja mēmā kino laikmeta zvaigzne Teda Bāra (Theda Bara, īstajā vārdā Teodosija Barra Gudmena, 1885-1955).
/nginx/o/2024/03/07/15933286t1h0ce6.jpg)
/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/01/10/15071378t1hb045.jpg)