FOTO “Es jūtu, ka man vairs nav robežu.” Tēlu burvja Roberta Dinera atstātais mantojums

Toms Treibergs
, TVNET Kultūras redaktors
CopyDraugiem X Whatsapp

Mākslas stacijā “Dubulti” šobrīd iespējams nokļūt alternatīvajā realitātē un iepazīties ar vaska “Pētniekiem”, “Sapņu ķērājiem”, “Cilvēkdzīvniekkrūmu” un “Piecroci”. Tie ir tēlnieka Roberta Dinera darbi, kurus viņš atstājis kopā ar savas mākslas jaunatklājējiem un ilggadīgiem cienītājiem. Paša mākslinieka dzīve pāragri apravās pagājušajā gadā.

Roberts Diners (1977-2023) Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis humanitāro zinātņu bakalaura grādu kā mākslas zinātnieks (2002) un mākslas maģistra grādu tēlniecībā (2004). Veidojis septiņas personālizstādes Vācijā un šepat Rīgā. Daudzu grupu izstāžu dalībnieks, 2016. gadā aizsācis tēlniecības projektu “Mākslas liedags” Jūrmalas pludmalē.

Kopā ar māti, gleznotāju un ilustratori Liliju Dineri strādājis pie grāmatu ilustrēšanas: abu kopdarbs papildina senfranču eposu “Dziesma par Rolandu” (2010, izdevniecība “ALIS”, nominācija konkursā “Zelta ābele”), senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu apkopojumu “Eddas dziesmas” (2015, Jāņa Rozes apgāds) un šumeru “Eposu par Gilgamešu” (2019, izdevniecība “Jumava”).

Tēlnieks reiz skaidrojis: “Radot mākslas darbu, iedvesmu gūstu senajā mākslā, kurā atspoguļojas mitoloģiskā domāšana. Apvienojot mītus ar manu personisko dzīves pieredzi, izveidojas jauns mīts”.

Kā to uzsver Roberta Dinera piemiņas izstādes “Pasaule manos sapņos” kuratore Inga Šteimane, mākslinieka radītajos tēlos cilvēks, dzīvnieks, senie arhetipi un mūsdienu asociācijas saplūst vienotā mistērijā: “Nosaukti dievību, mītu varoņu, kultūrvēsturisku tipāžu vai brīvas iztēles vārdos, tēli nav tikai simboliskas, abstraktas reprezentācijas. Katrs tēls stāsta.”

Izstādi veido septiņas daļas. Pirmajā stāvā var iepazīties ar bronzas un citu metālu miniatūrām. Pēc tam – ar 2004. gada instalāciju “MIKRO-MAKRO”, kuras centrā ir miniatūru monumentalizācijas ideja, kas fiksēta fotogrāfijās. Šajā daļā ir arī autora agrīnās tēlniecības piemēri.

Trešo daļu veido kritisks darbs “Nebeidzamais karš”, kurā cilvēki parādās kā nesaprātīgas, manipulējamas būtnes. Ceturtā daļa balkonā ir liriska ainaviska atkāpe – dzelzs ciļņi, kas sasaucas ar amatnieku darināto sentimentālo ainiņu kultūru. Puse no otrā stāva veltīta Roberta Dinera 1997.-1998. gada vaska skulptūrām – košām, krāsainām un jautrām. Ekspozīciju noslēdz grāmatu ilustrācijas un trīs video hronikas, kurās var tikties un ieklausīties paša mākslinieka apcerē.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu