Latvijas izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) sadarbībā ar portālu TVNET ik nedēļu publicē Latvijas mūzikas topu, kuru veido aktuālajā nedēļā radiostacijās un mūzikas straumēšanas vietnēs Latvijas teritorijā visvairāk spēlētāko singlu topi. Tā ir iespēja iepazīties ar aktuālajām tendencēm, atklāt jaunu mūziku, kā arī klausītājiem, faniem un arī pašiem mūziķiem sekot līdzi darba rezultātam. Lai cik romantizēti mēs mēdzam uztvert mākslinieka dzīvi, dienas beigās tas tomēr ir darbs, kuru veido gan iegūtā izglītība un jaunas zināšanas, gan meistarība, gan individuālais radošums, gan personīgas finansiālās investīcijas. Tādēļ par dziesmas apriti radiostacijās un mūzikas straumēšanas vietnēs tās autors, izpildītājs un producents, kas bieži vien ir daudzskaitlīgs radošais kolektīvs, saņem atlīdzību.

Intelektuālā īpašuma vēsture ir sena - 1474. gadā Venēcijas republikā tika izstrādāti Venēcijas patentu statūti (The Venetian Patent Statute). Mūsdienu izpratnes par intelektuālā īpašumu aizsākums meklējams Lielbritānijā 19. gadsimtā - līdz ar tehnoloģiskajām inovācijām šis jautājums kļuva arvien aktuālāks. Laikā, kad mūzikas fiziskie nesēji (kasetes, CD, vinils, kuru tirāžas ieņēmumi bija vieglāk uzskaitāmi) lielākoties interesē tikai kolekcionārus un kaismīgākos fanus, mūzikas patēriņš galvenokārt notiek mūzikas straumēšanas platformās internetā. Lai arī, nopērkot mūziķa radīto darbu diskā, uz šo disku iegūstam īpašuma tiesības, tas nedod mums iespēju tālāk rīkoties ar šo darbu pēc saviem ieskatiem. Piemēram, vinila plates ar laiku kļūst vērtīgākas, un tās īpašnieks var plati pārdot otrreizējā tirgū par lielāku cenu, taču autortiesības joprojām pieder darba radītājiem. Lai arī ieraksts ir iegādāts fiziskā formātā, īpašnieks nedrīkst to izplatīt tālāk internetā vai veidot šī darba kopijas, jo šādi tiek pārkāptas autortiesības. Tas pats ir attiecināms arī uz straumēšanas platformām - mūziķis ir devis mums iespēju savu darbu klausīties, tomēr tas nedod mums tiesības to pavairot tālāk.

Autortiesības dalās personīgajās un mantiskajās tiesībās. Personīgās tiesības paredz autora tiesības uz vārdu un laikā neierobežotu darba neaizskaramību. Tā, piemēram, citējot zināmu autoru, mēs atsaucamies uz viņa vārdu, vai, dziesmā izmantojot cita autora darbu, tas tiek norādīts pie dziesmas autoru kolektīva, dažkārt citēšana ir jāsaskaņo un autoram ir tiesības to pieprasīt. Savukārt mantiskās tiesības ļauj autoram noteikt to, kādā veidā darbu drīkst izmantot, un paredz to, ka autoram ir tiesības par katru darba izmantošanas reizi saņemt atlīdzību.

Par intelektuālā īpašuma aizsardzību vēsta ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 27. pants: “...katram cilvēkam ir tiesības uz personisko un materiālo interešu aizsardzību saistībā ar zinātniskajiem, literārajiem vai mākslas darbiem, kuru autors viņš ir.”

Šīs tiesības tiek atzīmētas arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Latvijas Republikas Satversmē. Par dziesmu saņemtā atlīdzība ir samaksa gan par paveikto, gan investīcija nākamās dziesmas radīšanā. Autortiesību ievērošanu un administrēšanu pārrauga Latvijas autoru biedrība AKKA-LAA, blakustiesības - LaIPA, savukārt preču zīmes un patenti ir Patentu valdes pārvaldījumā.

Publiskajā telpā regulāri tiek diskutēts par mūzikas straumēšanas vietnēs gūtās atlīdzības samērīgumu, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, un šī diskusija ir svarīga daļa no procesa, kurā tiek atpazīta un atzīta muzikālā autora ieguldītā darba vērtība. Savukārt klausītāji šajā procesā var atbalstīt savus iecienītākos māksliniekus, mūzikas ierakstu klausoties legāli, abonējot mūzikas straumēšanas platformas. Jo pāri visiem likumdošanas nosacījumiem, šķiet, svarīgākais ir tas, ka autortiesību ievērošana veicina cieņpilnas sabiedrības un kultūras ilglaicīguma veidošanos. Dziesma var būt mirklīgs prieks, bet tajā pašā laikā tā var vēstīt par plašāku laika posmu, šādi kļūstot par konkrētā laika liecības avotu. Autordarbi ir dažādās formās, un, attīstoties tehnoloģijām un izpratnei par radošajām industrijām, to saraksts tiek papildināts - tas nozīmē, arī klausītājs var nokļūt autora pozīcijā un uz savas ādas novērtēt to, cik labi ir tad, kad likumdošana darba aizsardzībai ir sakārtota un ievērota.

“Cieņa pret īpašumu ir viens no demokrātiskās pasaules stūrakmeņiem. Latvijā vēl nav izveidojusies sabiedrība, kas uz intelektuālo īpašumu raudzītos tikpat nopietni kā uz, piemēram, nekustamo īpašumu. Nereti dzirdam - kāpēc man vajag licenci, lai atskaņotu legāli iegādātu mūzikas ierakstu savā kafejnīcā vai publiskā pasākumā. Atbilde ir vienkārša - iegādājoties kompaktdisku vai izmantojot legālu straumēšanas vietni, dziesmas autori, producents un izpildītāji ir devuši tiesības konkrēto ierakstu klausīties, bet ne tiesības to publiskot, pavairot vai kopēt. Runājot līdzībās - ja privātmājas saimnieks kādai citai personai izīrē istabu, tad tas nenozīmē, ka šajā istabā (bez saimnieka atļaujas) var ierīkot kafejnīcu vai izīrēt telpas tālāk citām personām. Projekts “Autorskola” ir viena no iniciatīvām, ar ko vēlamies izglītot sabiedrību un veicināt cieņu pret intelektuālo īpašumu,“ pauž Kārlis Kazāks, mūziķis un AKKA/LAA padomes prezidents.

Izglītojošajā vietnē autorskola.lv ar intelektuālo īpašumu saistītos jautājumus var apgūt gan metodiskos materiālos, gan interaktīvu spēļu veidā, gan skatoties animācijas un video. “Autorskola” ir radīta tā, lai tā būtu interesanta un saprotama gan bērniem un jauniešiem, gan arī saistoša un izzinoša autoriem un izpildītājiem, un arī mūzikas klausītājiem.