"Padomju džinsu" pirmizrāde Eiropas lielākajā seriālu notikumā "Series Mania"

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Foto: publicitātes

Vakar, 20. martā, notika seriāla “Padomju džinsi” pirmizrāde lielākajā seriālu izrādīšanas notikumā Eiropā – starptautiskajā festivālā “Series Mania”, sekcijā “International Panorama”, kur tas izvēlēts kā viens no 12 dalībniekiem.

Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētais seriāls “Padomju džinsi”, kura scenārija autori ir Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, turpina ceļu ne tikai pie Latvijas skatītājiem (šajā nedēļā skatītājiem ir iespēja noskatīties seriāla 3., 4. un 5. sēriju). Tas kā pirmais no Latvijas seriāliem ir iekļuvis starptautiskā festivāla “Series Mania” sekcijā “International Panorama”.

“Esam atlasīti starp 12 pasaules labākajiem, mēs sacenšamies, un tas mums dod lielisku atsperšanās punktu nākotnē. Mūsu tikšana tik tālu jau pierāda, ka latvieši var radīt kvalitatīvu stāstu un iznest to pasaulē. Mēs esam to varējuši izdarīt tikai visi kopā, sadarbojoties ar mūsu līdzfinansētājiem Latvijā - Nacionālo Kino centru, Go3, TV3, kā arī mūsu ģenerālsponsoru veikalu tīklu DEPO un mūsu distributoru “Beta Film”, kas veiks seriāla pārdošanu. Mēs redzam labu sinerģiju šo dažādo nozaru līderu spēlētāju sadarbībā, lai radītu ne tikai “Padomju džinsu” otro sezonu, bet arī citus projektus, kas startētu globālā mērogā,” iespaidos dalās seriāla producente Aija Bērziņa.

“Festivāls ļaus “Padomju džinsiem” sasniegt plašāku auditoriju un, jo plašāks skatītāju loks to noskatīsies, jo veidosies dziļāka izpratne par mūsu Eiropas daļu un par to, no kāda ļaunuma mēs esam atbrīvojušies. Tas, ka esam nonākuši “Series Mania”, pierāda mūsu kino profesionāļu augsto raudzi un spēju konkurēt pasaules līmenī.

Es ceru, ka ar šo tikai aizsākas jauna vēsma Latvijas kvalitatīvo seriālu dzīvē ārpus mūsu robežām. Jebkurš kino darbs ir kopdarbs, un “Padomju džinsu” veidošanā iesaistīti vairāk nekā 100 cilvēki, pateicoties katram iesaistītajam, mēs šodien esam šeit un nesam Latvijas vārdu pasaulē,” stāsta seriāla režisors Juris Kursietis.

“Seriāla svarīgākā atziņa ir tā, ka mums vienmēr ir cerība. Rietumi ne tuvu nepiedzīvoja to, kas notika Baltijas valstīs padomju okupācijas laikā. Mūsdienu jaunajai paaudzei var būt sarežģīti uztvert vēsturi no drukātas literatūras, jo informācijas apjoms ir ļoti liels. Tagad jaunieši dzīvo daudz straujākā informācijas telpā. Tādējādi mēs riskējam, ka jaunā paaudze nezinās šo vēsturi un nespēs pazīt ļaunumu.

Seriāla formāts sniedz informāciju jauniešiem daudz saprotamākā veidā. Šai laikā, kad apkārt viss jūk un brūk, ir ļoti svarīgi atšķirt labo no ļaunā. Šis ir stāsts par “skaidra prāta” saglabāšanu, kas mūsdienu jauniešiem ir ārkārtīgi būtiski. Tāpēc ir svarīgi redzēt šo seriālu, lai katrs zinātu, ka pastāvēja tādas struktūras, kas mēģināja iznīcināt cilvēku. Festivāls pierāda, ka seriāls darbojas – tikko filmu noskatījās vairāk nekā četrsimt cilvēki no dažādām vidēm. Viņus tas interesēja, jo iepriekš viņiem nav bijusi saskarsme ar ko līdzīgu. Tagad viņi par komunismu un Padomju Savienību zinās vairāk. Man ir prieks, ka mūsu stāsts rezonē ar skatītāju ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Mēs taču visi ceram, ka lietas pasaulē mainīsies uz labo pusi,” stāsta režisors Staņislavs Tokalovs.

“Manuprāt “Padomju džinsu” galvenais vēstījums ir, ka vienmēr pastāv cerība. Lai arī kādā tumsā mēs būtu, atradīsies kāda plaisa, pa kuru iespīdēt gaismai.

Septiņdesmito gadu nogale bija ļoti politiski smacīgs laiks, un ideja par neatkarīgu valsti vēl šķita neiespējama. Taču mūsu varoņi ticēja, un šāda pārliecība tumšajos brīžos ir pati svarīgākā. Ieilgušais karš Ukrainā pierāda Rietumu nespēju apjēgt mūsdienu Eiropu apdraudošo patieso ļaunumu. “Padomju džinsi” ne tikai izklaidē, bet arī ļauj ielūkoties mūsdienu Krievijas priekšgājējas – PSRS represīvajā sistēmā. Ceru, ka tas dos vēl vienu papildu impulsu Rietumiem izprast akūto nepieciešamību aktīvāk palīdzēt Ukrainai un atbrīvot tās okupētās teritorijas,” stāsta Juris Kursietis.

Seriāls “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret Rietumu kultūru, – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Noskaties seriāla kacekli!

Seriāls ir ieguvis 12 nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominācijas un 3 “Lielais Kristaps” balvas, izvēlēts Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla programmā "Berlīnes seriālu tirgus atlase 2024" un iekļuvis seriālu festivālā “Series Mania”.

Galvenajās lomās Kārlis Arnolds Avots, Aamu Milonoff un Igors Šelegovskis.

Lomās: Andris Keišs, Gints Grāvelis, Dainis Gaidelis, Ivars Krasts, Gundars Āboliņš, Jevgēnijs Isajevs, Jānis Jarāns, Nikolajs Šestaks, Valentīns Novopoļskis, Gatis Gāga, Indra Briķe, Juris Bartkēvičs, Matīss Ozols, Jānis Skutelis, Jurijs Djakonovs, Baiba Broka u.c.

Seriāla idejas autors Staņislavs Tokalovs; scenārija autori Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova, Valdemārs Kalinovskis (Waldemar Kalinowski); režisori Staņislavs Tokalovs, Juris Kursietis; operators Valdis Celmiņš; mākslinieces Laura Dišlere un Zanda Landrāte-Bedrīte; kostīmu māksliniece Liene Bite; grima māksliniece Maija Gundare; komponists Kārlis Auzāns; skaņu režisors Ernests Ansons un montāžas režisors Oskars Morozs. Producente Aija Bērziņa, studija "Tasse Film".

Seriāls “Padomju džinsi” tapis ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Nacionālā Kino centra atbalstu. Seriāla līdzfinansētāji ir Go3 un TV3. Seriāla ģenerālsponsors ir veikalu tīkls DEPO. Seriāla sponsors ir ORLEN Latvija. Starptautiskais izplatītājs: Beta Film.

Studija “Tasse Film” dibināta 2011. gadā, un šobrīd to vada pieredzējusī producente Aija Bērziņa. “Tasse Film” nodarbojas ar augstas kvalitātes mākslas filmu producēšanu sadarbībā ar pieredzējušiem režisoriem, kā arī jaunu talantu meklēšanu un to virzīšanu starptautiskajā filmu tirgū. Studija producējusi filmas “Es esmu šeit” (rež. Renārs Vimba 2016), “Ar putām uz lūpām” (rež. Jānis Nords, 2017), “Paradīze 89” (rež. Madara Dišlere, 2018), “Oļegs” (rež. Juris Kursietis, 2019), “Mīlulis” (rež. Staņislavs Tokalovs, 2022) un “Mana brīvība” (rež. Ilze Kunga-Melgaile, 2023).

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu