Billija Vudsa tēvs Zimbabvē bija neatkarības cīnītājs un strādāja pirmajā valdībā pēc neatkarības atjaunošanas 1980. gadā, savukārt viņa māte bija jamaikiešu literatūras pētniece. Šīs abas ietekmju plūsmas ģimenē uz reperi atstāja sevišķu iespaidu un attīstīja literāru talantu apvienojumā ar dzēlīgu, sociopolitiski analītisku prātu.
Ne velti Vudss atrada kopīgu valodu ar kolēģi ELUCID, kura teksti robežojas no detalizēti aprakstošiem līdz brīvi asociatīviem un sapņainiem. “The New York Times” mūziķa daiļradi raksturojis kā “izaicinošu mākslas repu”.
Kā ELUCID, tā Vudss regulāri izdod solo albumus. Vudsa albums Maps, kas veidots sadarbībā ar producentu Kenīju Sīgalu (Kenny Seagal), pērn nokļuva mediju “The Wire Magazine”, “Pitchfork”, “Stereogum” un “Rolling Stone” gada labāko mūzikas ierakstu sarakstos.
Arī dueta nesenāko albumu We Buy Diabetic Test Strips starp gada labākajiem ierakstiem ierindoja tādi mediji kā “Vulture”, “PopMatters”, “Crack Magazine” un “Brooklyn Vegan”. Portāls “The Quietus” pieļauj, ka tas “varētu būt šedevrs”, un mūzikas kritikas medijs “Pitchfork” to novērtējis ar 8.1 ballēm no 10, nodēvējot par “noskaņpilnu, nemierīgu un dzēlīgu” un piebilstot, ka “viedums un pieredze ELUCID balsi ir padarījuši gurdenu”.
Mūzikas aprakstnieki bieži uzsver “Armand Hammer” panākto līdzsvaru starp neviennozīmīgiem tekstiem un tiešu sociālu kritiku, taču jāpatur prātā, ka šie reperi ne vienmēr gaida pārāk dziļdomīgu savu tekstu interpretāciju.
“Dažreiz man tā arī gribas cilvēkiem pateikt – šī dziesma, piemēram, ir par kādu randiņu, uz kuru es aizgāju, nevis par kapitālisma un rasisma graujošajām sekām,”