Lapoška pēc JRT pamešanas nevar atrast darbu; viņam atteikta apkopēja un krāvēja vakance (9)

Lapoška intervijā žurnālam "Ir" atklāj, ka vēlas strādāt kādu darbu, taču pagaidām nevarot to atrast. "Gribēju sākt strādāt paralēli izrādes veidošanai, bet - bez jokiem - man atsaka ļoti cienījamus darbus."

Žurnāls vēsta, ka Gerds nav pieņemts ne par apkopēju kādā tirdzniecības centrā, ne par krāvēju pārtikas veikalā, ne par sētnieku un tehnisko darbinieku.

"Domāju - viņi izlasa manu CV, kur kosmonautam ir tikai izrādes, un smejas," tā Lapoška, piebilstot: "Sešus gadus esmu dzīvojis četrās sienās, savos jaunības maksimālisma ideālos, domājot par teātri un kaut kādu augsto mākslu, bet izrādās - viss tomēr darbojas kaut kā drusciņ citādi."

Pēc izkļūšanas no teātra, kuru pats sauc par īpašo zonu, viņš kādu brīdi patiesi juties kā kosmonauts, kurš nokritis uz Mēness. "Esmu gatavs darīt jebko, lai iepazītu pasauli un cilvēkus. Runāties, saprast, kā jūtas mani līdzbiedri, ar ko dzīvoju vienā pilsētā un valstī," teic Lapoška.

Jau ziņots, ka JRT šā gada martā atgriezās savā vēsturiskajā mājā Lāčplēša ielā. Tiesa, pirms šī notikuma teātri pametuši pieci jaunie aktieri no tā sauktā Hermaņa kursa: Marta Lovisa Jančevska, Emīls Ralfs, Lolita Kurpniece, kā arī Matīss Ozols un Gerds Lapoška.

Lapoškas "Goodbye, February!" ir izrāde par aktieri, kurš pats sev sastrādājot nepatikšanas, meklē atbildi uz jautājumu: “Vai tā bija pareizā izvēle?” Būdams mākslinieks, viņš savu dzīvi bieži interpretē caur literatūras grandiem, izsmalcinātiem kino sižetiem un lugām, kas aktuālas cauri laikiem. Ko darīt, ja bērnībā iztēlotā “lielā skatuve” un sapņi par teātri neatbilst realitātei? Mākslinieks ir lielas izvēles priekšā – pamest visu un braukt prom vai palikt un samierināties, ka tāda ir dzīve - pareizu un nepareizu izvēļu pilna.

Vairāk lasi žurnāla "Ir" 11. aprīļa numurā!