Pirms dažām nedēļām soctīklus uzspridzināja aktrises Kristenas Stjuartes foto no kāda restorāna Latvijā Ikšķilē.

Aktrise mūsu valstī ieradās, lai aplūkotu lokācijas, kur būtu iespējams uzņemt viņas filmu ar vairāku Holivudas zvaigžņu piedalīšanos.

Skaista daba, vēsturiskas celtnes un profesionāli kino operatori, kostīmu un grima mākslinieki ir tikai daļa no tā, ar ko uz Latviju ir iespējams atvilināt pasaules kino milžus. Eiropā daudzu valstu starpā valda sīva konkurence.

Radītas īpašas atbalsta programmas, kas filmu veidotājiem jau pēc filmēšanas beigām ļauj atgūt daļu no iztērētās naudas. Līdzīga programma ir arī Latvijā, kas līdz šim darbojusies veiksmīgi. Iepriekš to uzturēja Nacionālais kinocentrs. Pēdējos gados to pārņēmusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Kārtība ir tāda, ka LIAA gada sākumā vēršas Finanšu ministrijā un Ministru kabinetā, lai valsts budžetā rezervētu konkrētu summu, ko starptautisko kino projektu filmētājiem atmaksās, kad viņi darbu būs pabeiguši un naudu Latvijā iztērējuši. Vienmēr valsts ieguvums ir lielāks. Jeb, kā saka ierēdņi, - projekti ir budžeta neitrāli.

Decembrī LIAA izskatīja un atbalstīja 7 jaunas filmu idejas, ko plānots Latvijā filmēt šogad. Tās iesniedza vietējie kino producenti, kuri atraduši un uz Latviju pierunājuši braukt strādāt ārvalstu kolēģus.

Šī gada prognoze bija, ka kompensācija būs ap 3 miljoniem eiro. Bet kino radītāji valsts budžetā iemaksās krietni vairāk - virs 4 miljoniem. Turklāt kopējais naudas apjoms, ko šī gada laikā uz Latviju varētu atvest un šeit iztērēt kino ļaudis, aplēsts ap 16 miljonu eiro apmērā.

Bet iepriekš radīto kārtību, kas Latvijai ļāvusi veiksmīgi konkurēt ar citām valstīm, apdraud Finanšu ministrija. Tā vēlas mainīt kārtību, kurus nodokļus kompensēs un kurus ne. Līdz šim atmaksāja gan PVN, gan arī iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli. Finanšu ministrijas ierēdņi grib šo atbalsta programmu mainīt un kompensēt tikai PVN.

Andreja Ēķa "Cinevilla Films" jau vairākus gadus sadarbojas ar Vācijas televīzijas kompāniju ZDF, filmējot seriālu SISI. Tā ir vēsturiska drāma par Austroungārijas imperatori Elizabeti, kas jau piedzīvojusi vairākas sezonas. Filmēts dažādās valstīs, tajā skaitā Latvijā - Vecrīgā, Rundāles pilī un citviet. Latvija kā lokācija izvēlēta, jo te ir lētāk filmēt nekā Austrijā vai Ungārijā, kur patiesībā risinājušies vēsturiskie notikumi.

Kino veidotāji skaidro, ka visgrūtāk ir iegūt ārvalstu partneru uzticību. Latvija daudziem ir sveša, un ir jāiegulda milzīgs darbs, lai viņus pārliecinātu savus daudzmiljonu filmu projektus pilnībā vai daļēji pārcelt tieši uz Latviju.

Tāpēc ir svarīgi, ka ārvalstu partneriem iespējams apsolīt, ka mūsu valsts ir uzticama, finanšu atbalsta kārtība skaidra un droša. Kārtības maiņa valsts atbalstā uzticēšanos sagraus. Turklāt neskaidrību dēļ jau četrus mēnešus nepieciešamais līdzfinansējums ārvalstu filmu ražošanai Latvijā joprojām nav apstiprināts.

Latvijas producenti saka, ka negrib piedzīvot situāciju, kas šobrīd norisinās Rumānijā. Šī valsts iesaistīta vairākās tiesvedībās ar starptautiskiem kino ražotājiem par solītām, bet neizmaksātām kompensācijām aptuveni 50 miljonu eiro apmērā.

Starp apkrāptajiem arī esot pasaules līmeņa straumēšanas platforma NETFLIX. Kas, starp citu, šogad bija plānojusi uzņemt projektu arī Latvijā. Tāda līmeņa sadarbība būtu pirmo reizi mūsu valsts vēsturē.

LIAA uzraugs Ekonomikas un Finanšu ministrija nespēj šo strīdu atrisināt savā starpā. Tāpēc rīt politisko partiju sadarbības padomē Ministru kabinetā plānots par to vienoties jau koalīcijas partiju politiķiem. Un tad no viņu lēmuma būs atkarīgs, vai Latvija būs vai nebūs uzticams partneris starptautiskajiem kino projektu veidotājiem.