Rīgas Centrāltirgus galvaspilsētas vidē “ieradās” kā tiešs turpinājums Daugavmalas tirgum, kurš pēckara augošajai pilsētai bija kļuvis par šauru un neestētisku. Vajadzība pēc jaunas un slēgtas pilsētas galvenās pārtikas tirdzniecības vietas pilsētas domē vairākkārt tikusi apspriesta jau 20. gadsimta pirmajā gadu desmitā, bet Pirmais pasaules karš attīstības plānus nobremzēja līdz pat 1922. gada 18. decembrim. Šajā datumā Rīgas dome pieņēma lēmumu par Centrālā pilsētas pārtikas tirgus celtniecību.
Klusie liecinieki ⟩ Vēderu un maku piepildītājs – Rīgas Centrāltirgus
Arī Centrāltirgus komplekss ir viens no 221 attēla, kuru uzlūkot fotoalbumā “Pastaiga pa skaisto Rīgu”, kas izveidots, lai lasītāji varētu iepazīt kopumā 75 dažādu pilsētas lokāciju izskatu pagātnē un mūsdienās. Izmantojot papildinātās realitātes tehnoloģijas dotās iespējas, tas paveicams arī ar vēsturisko kinohroniku palīdzību.
Pēckara gados, kad pilsētas saimnieciskā dzīve kļuva daudzmaz normālāka, jautājums par jauna tirgus nepieciešamību atkal kļuva aktuāls. Tas arī bija saprotams, jo Daugavmalas tirgū preču apgrozība bija daudz lielāka nekā visos pārējos Rīgas pārtikas tirgos kopā ņemtos, bet pati tirdzniecība Daugavmalā noritēja ārkārtīgi nelabvēlīgos, pat antisanitāros apstākļos.
Tas, ka Daugavmalas tirgus būs jāpārvieto, kļuva arvien skaidrāks arī pašvaldībām uzliktais pienākums rūpēties par veselīgu un lētu pārtikas produktu piegādi savu iedzīvotāju vajadzībām.