Pirms vairākiem gadiem kāda ieraksta recenzijā filozofs un mūzikas apskatnieks Ilmārs Šlāpins rakstīja: “Kolins Stetsons ir pazīstams avangarda saksofonists, kas labprāt un itin veikli prot pārslēgties arī uz citiem pūšaminstrumentiem un ir pazīstams arī ar spēju piebiedroties populārās mūzikas izpildītājiem un grupām.

Viņš sadarbojies ar dažādu novirzienu mūziķiem – “Arcade Fire”, “Animal Collective”, Bon Iver, Tomu Veitsu (Tom Waits) un Deividu Gilmoru (David Gilmour) viņa pēdējā albumā Rattle That Lock."

Sarakstu iespējams turpināt. Mūziķis sadarbojies arī ar Lū Rīdu (Lou Reed), “LCD Soundsystem”, “The National”, “Chemical Brothers”, Bilu Lasvelu (Bill Laswell) un vēl, un vēl… Tiesa, ne tāpēc viņš, daudzuprāt, ir viens no spilgtākajiem pēdējo desmitgažu pūšaminstrumentālistiem un saksofona spēles inovatoriem, bet tieši otrādi.

Mūziķi, horeogrāfi, filmu autori un citi rindojas uz Kolina Stetsona lieveņa, aicinot piedalīties savu ieceru īstenošanā, pateicoties viņa talantam, darba spējām un attiecībām ar savu instrumentu un mūziku vispār.

“Es lietoju mūziku tāpat, kā citi lieto vitamīnus vai zāles,” sarunā ar muzikologu Dāvi Eņģeli pirms četriem gadiem Latvijas Radio 3 "Klasika” ēterā teicis pats mūziķis.

Lai arī daudzus klausītājus un koncertu apmeklētājus Kolins Stetsons ir apmājis, pirmkārt, ar pārliecinošu un gluži vai spēka un izturības treniņus atgādinošu basa un alta saksofonu spēli, viņa arsenālā ir arī soprāna, tenora un baritona instrumenti. Nav jau arī melots – Kolins ilgus gadus nodarbojies ar cīņas sportu, kura uzliktos “ārprātīgos fiziskos pārbaudījumus” viņš piesauc un kuriem pateicas, komentējot savu spēles manieri zinātkārajiem. Un, jā, – ne mazāk svarīga par būšanu vienmēr lieliskā fiziskajā formā ir arī patika pret grupām “Pixies” un “Fugazi”.

Sava instrumenta izpētes periods, kurā Kolins Stetsons sāka pastāvīgi muzicēt trio ”Transmission”, pa īstam izvirda līdz ar 2007. gada albumu New History Warfare Vol. 1. Tas sakrita ar viņa “Monreālas periodu” – muzicēšanu kopā ar “Arcade Fire”, romantiskām un mākslinieciskām attiecībām ar vijolnieci Sāru Noifeldi (Sarah Neufeld), ar kuru kopā ierakstīts arī brīnišķīgais albums Never Were The Way She Was, un darbu pie idejas no jauna “iedomāties” jeb neparastā mūziķu salikumā interpretēt poļu komponista Henrika Gurecka (Henryk Mikołaj Górecki) Trešo jeb Sāpju simfoniju.

Pabeidzis “jaunāko laiku karadabības” triloģiju ar vēl diviem sējumiem, 2017. gadā Kolins Stetsons klajā laida albumu ar sāji pašironisko nosaukumu All This I Do For Glory – ierakstu, kurš vēl vairāk stiprināja mūziķa reputāciju arvien plašākās klausītāju un kritiķu aprindās, atnesot dažādas nominācijas un ierindojot to daudzos “Best of…” sarakstos tā gada nogalē.

Ap šo laiku plašumā sāka vērsties arī pieprasījums pēc Kolina Stetsona kā filmu mūzikas autora pakalpojumiem, turklāt – arī Holivudā. Arī Latvijas skatītājiem un dažādu populāru filmu un seriālu straumēšanas platformu lietotājiem pazīstamas ir, piemēram, lentes “Reinkarnācija” (Hereditary, 2018) vai “Ēdienkarte” (The Menu, 2022), vai “Teksasas slaktiņš ar motorzāģi” (Texas Chainsaw Massacre, 2022), kuru skaņu celiņu autors mūziķis ir.

Kā to lakoniski un precīzi konstatēja pazīstamā britu ētera personība Mērija Anne Hobsa (Marie Anne Hobbs): “Kolins Stetsons ir mākslinieks, kurš maina to, kādas var būt mūsu attiecības ar mūziku kā to uztveram.”

Turpinājumā – par vijolnieku un Tobiasu Preisigu no Cīrihes Šveicē. Abu mūziķu satikšanās vienā koncertā Rīgā ir visai negaidīta, bet veiksmīga un ne pirmā satikšanās. Tobiass Preisigs ir viens no mūziķiem Kolina Stetsona vadītajā kolektīvā, kas pirms vairākiem gadiem “pārrakstīja” jeb iepriekš nepieredzētā mūziķu salikumā interpretēja poļu komponista Henrika Gurecka (Henryk Mikołaj Górecki, 1933-2010) Trešo jeb Sāpju simfoniju. Tās atskaņojums koncertā savulaik noticis arī Latvijā, koncertzālē “Latvija” Ventspilī.

Preisiga rokrakstu varētu raksturot kā ambientās un elektroniskās mūzikas eksperimentu krustcelēs esošu, un, ņemot vērā viņa pieredzi filmu mūzikā, tā ir izteikti kinematogrāfiska. Arī viņa svaigākais solo albums Closer ir tādu kā smalku vinješu krājums, un tajā apkopotās kompozīcijas atgādina foto uzņēmumus, kas tapuši, izmantojot atšķirīgu ekspozīciju.

Daudzslāņaina, ar katru klausīšanās reizi citādi uztverama, ļoti intīma mūzika. Liekas, ka tā klausītāju satiek gluži kā caur palielināmo stiklu. Katra mazākā skaņa ir smalkām detaļām piesātināta un pavisam pietuvināta. Liekas, ka Tobiass Preisigs savā mūzikā uzdod pavisam vienkāršus jautājumus:

“Kā skan parastais? Ko tu jūti, atkal un atkal iedams pa sev zināmu apkaimi? Kā par šīm izjūtām runāt, izmantojot skaņu? Un, to darot, kā izcelt lietu patieso vērtību, lai mēs tās neuztvertu kā pašsaprotamas?"

Biļetes uz Kolina Stetsona un Tobiasa Preisiga koncertu 21. aprīlī “Hanzas peronā” nopērkamas “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības tīklā.