Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Rīta kafija ar dzejnieku. Katarīna Šultensa no Vācijas

Raksta foto
Foto: gezett.de

Turpinot iepazīstināt ar 3. starptautiskā dzejas festivāla "Page Break" dalībniekiem, kompasa adata norāda uz Vāciju. No turienes uz Jelgavu dosies Katarīna Šultensa. Autore līdz šim ir izdevusi četrus dzejoļu krājumus un ir vairāku eseju autore. Viņas piektā dzejas krājuma izdošana sagaidāma jau šogad.

Katarīna Šultensa atdzejojusi vāciski savas aroda māsas Alises Notlijas un dzejdaru Kestona Sazerlenda un Maaza Bin Bilala darbus.

Karjeras laikā autore saņēmusi vairākas ievērojamas dzejas balvas, kuru klāstā ir Bāzeles dzejas balva un “Leonses un Lenas balva”. Otro no pieminētajām balvām kopš 1968. gada pasniedz Darmštates pilsēta Hesenes pavalstī un tās nosaukums patapināts no dramaturga Georga Bīnhera lugas "Leonce un Lena" (1895).

Kopā ar sabiedriskās organizācijas "Literaturbrücke Berlin" priekšsēdētāju Tomasu Špāru Berlīnes "Dzejas mājā", kurā šajā pavasarī uzstājās arī dzejnieki no Latvijas: Māris Salējs, Inga Pizāne, Ligija Purinaša un Toms Treibergs.
Kopā ar sabiedriskās organizācijas "Literaturbrücke Berlin" priekšsēdētāju Tomasu Špāru Berlīnes "Dzejas mājā", kurā šajā pavasarī uzstājās arī dzejnieki no Latvijas: Māris Salējs, Inga Pizāne, Ligija Purinaša un Toms Treibergs. Foto: Facebook/Haus für Poesie

maršruti

laukā: vairs nekā. meža ugunsgrēks, steidzīgi ļaudis nes

savas atvases, ietītas lielos dvieļos. saki: es

esmu tev neaizstājama, saki: es esmu neatsverama, sirds.

manī nav vairs maiguma, palicis vienīgi

maigums pret tevi un manu bērnu.

manas mātes jau pietrūkst, viņas sirds apstājās.

es gribu kliegt: naftas lauki, komandieri un viņu ārprātīgās acis,

katrs cauruļvads kairina kādu komandieri, kura acīs –

vēlme dedzināt pasauli. es vairs negribu, sirds, kliegt pēc pasaules.

saki: gļēvums, saki: kārība, saki: apnikums, sit mani, iedauzi mani

lielā dvielī un nes pie krūtīm,

tu, maigais zvērs, piekļauj, laukā, mežā.

mums jāpievāc viss, kas mums ir. tā ir daudz,

ja rēķinām procentos, un maz, pārāk maz,

ja rēķinām enerģiju.

No vācu valodas atdzejojis Jānis Elsbergs

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?

Dzīvot kopā ar dumpīgu pusaudzi, bērnu, kas jaunāks par piecu gadu vecumu, un senioru, kam jau pāri 70.

Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē tavu valsti šodien?

Saldskābmaizi, krāsainos krītiņus un Elkes Erbas dzeju.

Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?

Es vēl to nezinu. Es zināšu tad, kad kaut ko tādu uzrakstīšu un sapratīšu, ka tas nav labi un nav man piemēroti.

Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?

Brīnišķīgas kvalitātes aitas vilnas bikses mazuļiem, bērziem un brīvību.

Par ko vēsta tava dzeja?

Īpaši dalībai festivālā “Page Break” es sagatavoju dzejoļus par dažādām tēmām – bitēm, diktatoru frizūrām, atziņu, ka attālums ir maldīgs, zirgāboliem, zemesriekstiem, cauruļvadiem, kareivīgiem bibliotekāriem, bioloģisko noārdīšanos, sirds formas matu gumiju, neaizsniedzamu radiatora daļu un to, kā tā svētdienās krustojas ar Marsu, pašbrūvētiem balzamiem, egļu mežiem, plandošām lapsām, histēriskiem naktstauriņiem, tukšām olu kārbām, lidošanas burvestībām, kas iedarbojas tikai ar burvju vārdiem – “ir gaisma, kas nekad neizdziest”, un to kā visiem vajadzētu prasties tikt galā ar ļauna nodarīšanu citiem.

Kāds ir tavs dzīves moto?

Kālab gan tāds vispār ir vajadzīgs?

Tavs novēlējums labai dienai…

Mums tik tiešām vajadzētu prasties nenodarīt ļaunumu citiem!

Ar festivāla "Page Break" programmu iespējams iepazīties pievienotajā saitē

Nepalaid garām!

Uz augšu