Jau pēc pāris dienām – trešdien, 24. aprīlī, Jelgavā iesāksies 3. starptautiskais dzejas festivāls "Page Break". Ņemot vērā ģeopolitiskās un sabiedriskās norises, kā arī vardarbības aktualitāti Latvijā un pasaulē, festivāla tēma būs “empātija”, tādējādi ar dzejas un kultūras palīdzību mudinot vairot šīs vērtības apziņu un nozīmīgumu.
Rīta kafija ar dzejnieku. Austa Fanija Sīgurdardotira no Islandes
Viena no festivāla ārzemju viešņām būs Austa Fanija Sīgurdardotira – dzejniece, māksliniece un mūziķe no Reikjavīkas. Viņa pamatoti tiek uzskatīta par vienu no inovatīvākajām Islandes dzejas performanču autorēm, turklāt viņas darbi ieguvuši arī plašu starptautisku skanējumu.
2019. gadā izdots pirmais dzejas izdevums „Eilífðarnón” (Mūžība). 2017. gadā dzejniece saņēma prestižo dzejas balvu „Ljóðstafur Jóns úr Vör” (Jona dzejolis no Vēras), kuru piešķir par vienu nekur iepriekš nepublicētu dzejoli.
Autores multidisciplinārā dzejas pasniegšanas maniere apvieno tekstu, mūziku, performances žanru, vizuālo mākslu un kino. 2021. gadā Austa bija Bernarda Heidsika Literārās balvas nominante Pompidū centrā Parīzē. Interneta izdevums „The Line of Best Fit” viņu raksturojis kā vienu no ražīgākajām mūsdienu islandiešu māksliniecēm.
No cikla „Halle”
* * *
nekas nav tāds kā rādās
viss
ir
visvisādi
kafijas tase ir sapnis
piededzis rīsa grauds sapnis
karuselis sapnis
mobilais tālrunis sapnis
sapnis sapnis
bēgšana sapnis
pūce uz zara sapnis
radioaparāts sapnis
dimants sapnis
strīds atspulgs
mīlestība mīlestība
ķermenis svētnīca
svētnīca garu mājoklis
No islandiešu valodas atdzejojis Jānis Elsbergs.
Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?
Dejot! Es to daru, kad vien varu. Deja ir ķermeņa brīvība. Tā veicina enerģiju, liek visam plūst – kā asinīm, tā garam!
Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē tavu valsti šodien?
Vītinātas zivis, nedaudz lietus un ļoti blāvu sauli.
Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?
Par manis pašas dzeju, tas būtu kā dzert pašai savas asinis.
Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?
Dilles, dilles un dilles! Esmu pabijusi Latvijā, kad man bija septiņpadsmit gadu. Atceros, ka toreiz pie pusdienām bija dilles, vakariņās dilles. Un tā katru dienu. Starp citu, toreiz es attapos dejojot uz pilsētas svētku skatuves. Varbūt tā iesākās mans paradums no rītiem dejot?
Par ko vēsta tava dzeja?
Par visu.
Kāds ir tavs dzīves moto?
Es domāju, ka tā ir ieklausīšanās savos instinktos un intuīcijā. Katrā no mums ir sava kompasa adata, katram sava un atšķirīga - tā ir mūsu superspēja.
Tavs novēlējums labai dienai…
Perspektīva ir īstenība, kuru var mainīt jebkurā laikā.