Pieļauju, ka teju ikviens ir izjutis vieglu vai smagu neveiklību, satiekot paziņu un nespējot ātrumā izlemt, kā ar sastapto cilvēku lai sasveicinās. Visvieglāk ir nedarīt neko, aši pamājot galvu sveicienam, tomēr reti kad var tikt sveikā cauri tik vienkārši.

Draugu vidū ierasts ir apskāviens. Bet arī tam ir nianses – cik ciešs, cik ilgs? Vai ar roku mazliet paberzējam drauga muguru? Un vēl jau jāsaprot, kurš kuram ko kur bāž. Vai nu viens apskauj otru ar abām rokām kā lāču māte, vai tomēr abi izvēlas Iņ un Jaņ pieeju – viena roka apskaujamajam zem paduses, otra – virs pleca. Ja apskāviens nenotiek gana sinhronizēti, pēcgarša mēdz būt muļķīga.

Ja ar draugiem sasveicināšanās neveiklību vēl var viegli pārdzīvot, tad ar kolēģiem jābūt daudz uzmanīgākam. Un kur tad vēl mazpazīstamie un pavisam nepazīstamie cilvēki! Tā jau var uz vietas nosirmot!

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp