Pilnībā noslēgusies Rīgas pils atjaunošana Prezidenta kancelejas daļā. Tagad VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā atjaunota Kastelas daļa, kas vērsta pret Daugavas gāti. Savukārt iespaidīgie metāla mežģīņu vārti ar laiku kļūs par galveno ieeju Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Rīgas pils Kastelas daļas atjaunošanas komanda: Rīgas pils Konventa pārbūve un restaurācija Pils laukumā 3, Rīgā, pasūtītājs VNĪ. Projekta autors – SIA “Rīgas Pils Kastelas projekts” (SIA “Mark Arhitekti” un SIA “Sudraba arhitektūra”. Būvdarbu veicējs – AS “LNK Industries”. Būvuzraudzība – SIA “Būvalts”.

Stāsta VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs: “Esam patiesi gandarīti par paveikto Rīgas pils konventa atjaunošanas projektu un pateicīgi visām iesaistītajām pusēm par apjomīgo darbu, kas ieguldīts projektēšanas, būvniecības, restaurācijas un citos ar projekta darbu veikšanu saistītajos procesos.

Rīgas pils konventa pārbūves un restaurācijas darbu galvenais mērķis bija vēstures mantojuma saglabāšana un mūsdienīgu muzeja telpu izveide. Projektā īpaši piedomājām pie ilgtspējīgas būvniecības un restaurācijas principiem, pēc iespējas izmantojot otrreizējai pārstrādei būvdarbu laikā atgūtos būvmateriālus.

No koka sijām izgatavoti soli, no jumta kapara izgatavotas muzeja informācijas letes un suvenīru veikala mēbeles, Otrā stāva telpās ieklāta restaurēto dēļu grīda, izgatavoti koka soli, restaurētas vēsturiskās durvis un logi. Jau pavisam drīz Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varēs atgriezties savā vēsturiskajā mājvietā, veicinot Rīgas pils vēsturiskā un kultūras mantojuma pieejamību plašākai sabiedrībai.”

Fasādē – 500 gadus veci mūri

Pret Daugavas gāti vērstā Rīgas pils fasāde pēc atjaunošanas ieguvusi neierastu akmens būves faktūru, salīdzinot ar pārējām pils apmestajām un gludajām fasādēm. Arhitekts Pēteris Blūms, kas ar pils atjaunošanu saistīts jau kopš 20. gs. 90. gadiem, kā arī ir Dienvidu fasādes atjaunošanas risinājuma iniciators, autors un virzītājs, atzīmē, ka mēs šobrīd fasādē redzam to materialitāti, kāda tā bijusi pirms 500 gadiem – 16. gs. sākumā.

Mēs vien ar izbrīnu varam novērtēt tā laika meistaru sniegumu, smagos akmens bluķus iebūvējot, veidojot gana gludu kopējo virsmu, turklāt smagumus pārvietojot iebūvei salīdzinoši lielā augstumā.

Nebija viegli pārliecināt atjaunošanas komandu par kardināli citu risinājumu, jo bija pieņemts lēmums par fasādes apmešanu, bet arhitektam tas izdevās, pamatoti argumentējot estētiskos ieguvumus.

Pozitīvā gaismā jāatzīmē fasādes atjaunošanas meistari, darbā tika izmantoti īpaši materiāli – no Polijas vesti veldzētie kaļķi, maisījums ticis gatavots uz vietas, nevis ņemti gatavie maisījumi no maisiņa.

Pēteris Blūms norāda, ka šobrīd mēs staigājam pa 21. gs. pilsētas līmeni. Tas ir aptuveni trīs metrus augstāks nekā sākotnējais; gadsimtu gaitā uzkrājies pamatīgs kultūrslānis. Pils atjaunošanas tālākie plāni paredz atrakt kultūrslāni vairāku metru dziļumā, atsedzot tās pamatus.

Rīgas pils īpatnība ir atšķirīgie fasāžu raksturi, to sekmējuši vēsturiskie notikumi, pils iemītnieku dažādība šo gadu laikā, kā arī meistaru individuālais rokraksts. Jāņem vērā, ka pils nav tapusi gatava un viengabalaina īsā laikposmā. Atšķirīgas zonas būvētas dažādos laikos, miera un kara apstākļos, dažādu valdnieku pārraudzībā.

Atjaunotā fasāde, kā atzīmē arhitekts Pēteris Blūms, ir ļoti reprezentabla, autentiska, stāstoša un neatkārtojama. Tā visiem pils apskates interesentiem noteikti paliks atmiņā.

Arhitekts Reinis Liepiņš (“Sudraba arhitektūra”) iesaka visiem pirms apmeklējuma pavērst acis uz augšu un papriecāties par varenajiem logiem ar izteiksmīgo konstrukciju divu stāvu augstumā, aiz kuriem atrodas Rīgas pils atjaunotais baznīcas apjoms.

Vestibils – ieejas zona Rīgas pils Kastelas daļā

Pirmā apmeklētājiem pieejamā telpa, sākot tūri pa Rīgas pils Kastelas daļu, ir plašais vestibils ar garderobes, apmeklētāju pieņemšanas zonu, WC telpām un soliem, kas tapuši no demontētajiem, senajiem kokmateriāliem. Viens no kolonnas balstiem, kuru apjož stiklojums grīdas līmenī, ļauj ieskatīties atsegtajos pamatos un novērtēt augstumu, cik dziļi segumā kolonnas ietiecas.

Gadu gaitā grīdas līmenis uzaudzis par vienu metru. Savukārt vienā no telpas nostūriem ir atsegta senā ieeja telpā, kas parādījās zem pārsedzes un aizmūrējuma.

Jau vestibilā vien iespējams sajust Rīgas pils seno elpu un tās aicinājumu doties iepazīt vecos mūrus, faktūras, varbūt iedomāties, kā šeit pirms gadsimtiem jutušies un ko domājuši pils iemītnieki.

Kastelas baznīcas telpa atguvusi apjomu

Kastelas baznīca ir viena no nozīmīgākajām Rīgas pils un arī Latvijas vēstures telpām, kas restaurācijas gaitā atguvusi oriģinālo apjomu. Arhitekts Reinis Liepiņš stāsta par komplicēto atjaunošanas procesu, pieminot, ka vēl pirms pieciem gadiem šo telpu sašķēla 19. gs. vidū utilitāru iemeslu dēļ izbūvētais pārsegums vidusdaļā, izveidojot divus stāvus.

Telpas atkalapvienošanās ir nozīmīgs notikums, ko Rīgas pils pētnieki un restaurācijas speciālisti gaidīja gandrīz 100 gadus. Vēsturiskās vertikalitātes atgūšana ir bijusi tā vērta, ar uzviju ir atmaksājies ilgais un grūtais darbs.

Telpa pati par sevi iedveš bijību un arī prieku, jo plašie logi iepludina daudz dienas gaismas, pa tiem vērojama arī Rīgas panorāma. Reinis Liepiņš uzsver telpas emocionālās kvalitātes – telpa ir vienreizēji skaista, akustiski skanīga un noskaņās bagāta.

Gaišā krāsojumu tonalitāte ļauj labāk uztvert velvju un sienu telpiskās proporcijas. Tehnoloģiski pārdomātie risinājumi noslēpuši visas inženiersistēmas zem vēsturiskās un pārliktās koka dēļu grīdas un iebūvētos skapjos zem palodzēm. Telpa funkcionē atbilstoši visām mikroklimata prasībām neredzamā veidā.

Kastelas baznīcā uzmanību saista masīvās akmens kolonnas, augstās velves; vienā no sienām saredzamas kādas sakrālas freskas aprises, kuru pilnībā atjaunot nav ļāvuši uzslāņojumi – līdz ar to daļa no tās pilnībā zudusi.

Savulaik, šeit atrodoties baznīcai, pa galvenajām durvīm no iekštelpu puses nākuši Rīgas pils iemītnieki, valdnieki, bet parastajai tautai bija atstātas vien šauras apļveida kāpnes, uz kurām veda durvis no ielas fasādes puses. Un tikai pieliecoties un klusiņām drīkstēja pa tām ienākt dievkalpojumu laikā baznīcā un nostāties kaut kur beigu daļā.

Arhitekte Ilona Markuse atzīmē kādu interesantu faktu, kas saistīts ar Kastelas baznīcu: te mītni atradušas dažādas reliģiskās konfesijas. Kādā brīdī luterāņus nomainījuši pareizticīgie, un saskaņā ar viņu ticības nosacījumiem telpa pilnībā nokrāsota zilā tonī.

Pagrabs kā pirms daudziem gadsimtiem

Ļoti ticams, ka apmeklētājus neatstās vienaldzīgus pagraba masīvās, tajā pašā laikā ļoti filigrāni izbūvētās krusta velves un apjomos varenie balsti. Lai pilnībā atklātu 500 gadus pārdzīvojušās velvju cienījamās proporcijas, tika pazemināts grīdas līmenis.

“Ar baltu skaudību jānolūkojas tā laika meistaru izveicībā un amatnieciskajā varēšanā, mūrējot dažādus, arī izliektus, būvelementus no sarkanīgajiem ķieģeļiem, turklāt nodrošinot velvju stabilitāti,”

novērtē Reinis Liepiņš.

Katram velvju balstam ir sava unikāla konfigurācija. Šeit varam skatīt to, uz kā balstās visa Rīgas pils. Pagraba velvēs Latvijas Nacionālais vēstures muzejs veidos stāstu un ekspozīciju par Livonijas pili. Ar laiku plānots atsegt Rīgas pils pamatus, un tad pagrabā 500 gadu laikā pa šaurajiem šaujamlūku lodziņiem beidzot atkal iespīdēs gaisma – tie pils rašanās laikā fiziski atradās pirmajā stāvā.

Arhitekte Anastasija Pimenova (“Mark Arhitekti”) norāda uz telpas funkciju un mikroklimata nodrošināšanu – nepieciešamie inženiertīkli veikli paslēpti zem konstrukcijām, īpaši zem grīdas.

Turpat netālu, aiz pagraba telpām, ir atrasta viena no senākajām konstrukcijām – 14. gs. būvēta ķieģeļu arka. Aiz tās vēl pāris metru tālāk skatienam paveras pavisam unikāls atklājums – zem lifta šahtas atsegtā hipokausta krāsns.

Tā ir centrālapkures līdziniece, jo no krāsns mutes stiepjas šahtas uz telpām, piesildot tās ar silto gaisu. Starp citu, krāsns ir senāka par pašu pili, tā, iespējams, apsildījusi Svētā Gara hospitāļa telpas, kas atradušās šeit pirms pils.

Svina torņa pirmais stāvs

Nākot no Vecrīgas puses un iegriežoties Daugavas gātes ielā, pirmais, ko nācējs ierauga, ir Svina tornis. Šībrīža Svina torņa pirmais stāvs ir veidots, maksimāli pieturoties pie vēsturiskās struktūras.

Apmetuma kultūrslāņi saudzīgi atdalīti, seno būvmateriālu virsmas notīrītas, skatītājiem atklājot interesantu, neviendabīgu faktūru un būvelementus. Telpas jaunatklājums ir logs, atbrīvots no aizmūrējuma. Laikam jau sargājošas funkcijas dēļ loga ailā bija iebūvētas restes, kas neļauj ne iekļūt telpā, ne izkļūt no tās.

Remteris

Vēl viena Kastelas telpa ir bruņinieku ēdamzāle jeb remteris. Liela, plaša telpa, kas bijusi sadalīta, bet nu atguvusi vismaz daļēju sākotnējo apjomu. Daļēji tika pārmūrētas velves, protezētas kolonnas, demontētas sijas un starpsienas, un demontētie materiāli izmantoti citu telpu atjaunošanas gaitā.

Telpā ir liecības par sākotnējām konstrukcijām, piemēram, kādreizējais, bet pēc tam aizmūrētais remtera logs. Grīdas segumā rekonstruēts 19. gadsimtam raksturīgais krāsojums, bet pie kādas logailas liecībai par grīdas krāsojuma dažādajiem slāņiem saglabāti visi atsegumi.

Vēlējums un darbi nākotnē

Finansējuma piesaiste vērienīgu vēsturisku projektu atjaunošanai nav vienkārša un tikai reālās būvniecības laikā atklājas viss paveicamo darbu apjoms. "Sudraba arhitektūra" un “Mark Arhitekti” ir izstrādājuši visas Rīgas pils Kastelas daļas atjaunošanas projektu, taču visa projekta būvniecības īstenošana šobrīd ir sadalīta kārtās – patlaban īstenota projekta 1. un 2. kārta.

Savu atjaunošanas laiku gaida pārējie Kastelas korpusi, piebūve pagalmā un Horna bastiona izbūve ar terasi. Būtu izcili, ja nākamo kārtu darbi nekavētos pārāk ilgi, jo 16. gs. būvētās struktūras nav tik noturīgas, lai spētu gaidīt nopietnu laika posmu.

Reinis Liepiņš iesaka visiem pils apmeklētājiem palūkoties pa logu Dienvidu fasādes galerijā un ieraudzīt burvīgo pagalmu ar krāšņo aprikozi. Arī šeit paredzami apjomīgi darbi, taču vizionāri jau var iedomāties lielisko gala rezultātu.