Šajā izstāžu sezonā skatītājus priecēs brazīliešu izcelsmes Lielbritānijas gleznotājas, tēlnieces un grafiķes Karinas Lambrehtas (Karin Lambrecht) izstāde “Dvēseles gadalaiki”, kur caur dažādām formām atklāsies garīgie meklējumi. Ar tiem sabalsosies pašmāju izstāde “Laika dimensijas”, kuras autore Inese Brants ir viena no Latvijas ievērojamākajām porcelāna meistarēm.

Savukārt Latvijas mākslinieku grupas izstādē “Ak, figūra, ar ko tu vakardien draudzējies?” katrs mākslinieks piedāvās savu interpretāciju par cilvēka figūru un tās simbolisko un komunikatīvo būtību. Skatītāju uzmanībā nonāks arī viena no Ķīnas vadošajiem abstrakcionistiem Taņ Pina (Tan Ping) spilgtā izstāde “Turpu šurpu: Taņ Pina māksla”. Visas vasaras sezonas izstādes skatītājiem būs pieejamas līdz 25. augustam.

Ineses Brants jubilejas izstāde “Laika dimensijas”

Vasaras sezonu Rotko muzejā kuplina viena no Latvijas laikmetīgās keramikas ievērojamākajām māksliniecēm – Inese Brants. Viņas izstādē “Laika dimensijas” uzmanības centrā ir laika ritējums. Porcelāna apgleznošanā māksliniece izmantojusi gan modernas tehnoloģijas un formas, gan senu materiālu elementus, panākot domu ceļojumu caur laika dimensijām un ievedot skatītāju īpašā saskares punktā, kurā pārklājas pagātne, tagadne un nākotne.

Mākslinieces vēstījums porcelāna medijā skar Latvijas kultūras mantojumu un bijušās Rīgas porcelāna rūpnīcas mākslinieciskās laboratorijas piemirsto darbību dekolu radīšanā. Izstāde rosina pārdomas par cilvēka dzīves vērtībām un mērķiem, Brīvības cīņām un karu.

Pieredzes vainagotā keramiķe Inese Brants aktīvi turpina Latvijas porcelāna apgleznošanas tradīcijas – rada mākslas darbus, publicē zinātniskā izpētē balstītas grāmatas par porcelāna dekorēšanas tehnoloģijām un māca jaunajai paaudzei porcelāna apgleznošanas tehnikas.

Karinas Lambrehtas meditācijas izstādē “Dvēseles gadalaiki”

Latīņamerikas astoņdesmito gadu mākslinieku paaudzes pionieres Karinas Lambrehtas izstādē “Dvēseles gadalaiki” mākslas darbi izceļas ar košiem, pašas autores izgatavotiem pigmentiem un organiskas izcelsmes materiāliem, tostarp lietusūdeni, augsni, dzīvnieku asinīm un medu.

Viņas daiļrades vadošā tēma ir daba – tādi elementi kā “debesis”, “lietus”, “saule”, “māja”, “dārzs”, “kauls” un “jūra” te uzplaiksnī gan kā abstraktas nojausmas, gan kā ar roku rakstīti, mīklaini vārdi.

Pārvēršot lietas vārdos un transformējot dabu hromatiskā telpā, autore dibina jaunas attiecības starp sevi un Visumu, kur uzmanības centrā ir lielums un mazums, viens un daudzi, kā arī netveramais starpstāvoklis starp glezniecību un valodu.

Mākslinieces daiļradē ir vairāki pastāvīgi motīvi, piemēram, vara krusti, kas parādās dažādās formās, norādot uz garīgiem meklējumiem. Paradoksālā kārtā māksliniece noliedz interesi par reliģiju tās institucionālajās izpausmēs, paturot savu garīgo izziņu uz robežas starp reliģisko un laicīgo estētiku.

Latvijas mākslinieku grupas izstāde “Ak, figūra, ar ko tu vakardien draudzējies?”

Ar kuratores Ingas Šteimanes gādību tapušajā Latvijas mākslinieku grupas izstādē uzmanības centrā ir cilvēka figūra. Mākslinieki piedāvā daudzveidīgus figūras iemiesojumus – no bronzas lējumiem, keramikas un kažokādu veidojumiem līdz pat ilustrācijām, gleznām un kino. Izstāde konfrontē mākslīgā intelekta ģenerētas figūras un cilvēka radītas fantāzijas un pārliecinoši rāda: par spīti abstrakcijas ietekmei Latvijas laikmetīgajā mākslā figūru ir daudz, un tās ir līdzīgas cilvēkam.

Izstādes kuratore Inga Šteimane skaidro: “Figūra ir attēlošanas prakses sākumposms jeb mākslas teritorijas dzimšana uz alu sienām. Tā ir simbolisku nozīmju nesēja jau kopš senām kultūrām.

Mūsdienās figūra joprojām ir klasisko mākslas pamatu vingrinājums – stāvoša, sēdoša un guļoša, tā arvien redzama mākslas studentu darbos.

Vienlaikus, tehnoloģiju un konceptu attīstība appludina mākslas teritoriju un izspiež figūru no centra, tai dažādojoties un migrējot. Laikmetīgajā mākslā figūra maskējas, provocē, cīnās un pašiznīcinās.

Tā ir piedzīvojusi modernisma deformāciju un noliegumu, evolucionējusi no veseluma uz fragmentārismu, no antīka holisma uz psihoanalītisku sašķeltību. Visbeidzot, tā ir politizēta un kļuvusi par socioloģisku dokumentu, pierādījumu politiskajās cīņās. Izstādē figūra ir autora un arī skatītāja pārziņā.”

Izstādi veidojusi Latvijas mākslinieku grupa: Diāna Adamaite, Kristaps Ancāns, Arnis Balčus, Aigars Bikše, Kristians Brekte, Sigita Daugule, Roberts Diners un Lilija Dinere, Kristaps Epners, Miķelis Fišers, Gints Gabrāns, Ieva Iltnere, Jānis Mitrēvics, Ernests Kļaviņš, Plastic Afterlife (Kristians Aglonietis, Patrīcija Māra Vilsone) & Agate Tūna, Krišs Salmanis, Sabīne Vernere, Evelīna Vida, Paula Zvane.

Kad Austrumi satiek Rietumus – izstāde “Turpu šurpu: Taņ Pina māksla”

Pieredzes bagātā un talantīgā Ķīnas mākslinieka Taņ Pina daiļradi – unikālu Austrumu un Rietumu mākslas sintēzi – iedvesmojis vācu ekspresionisms un Ķīnas estētiskā un filozofiskā tradīcija, kur “vairāk nozīmē mazāk”. Mākslinieka darbi izceļas ar abstraktām formām, krāsām un kompozīcijām. Viņa radošo izaugsmi jūtami ietekmējis arī Marks Rotko, tādēļ abu mākslinieku “sastapšanās” Rotko muzeja izstāžu zālēs nav nejaušība.

“Pretstatā racionālajām un ģeometriskajām kompozīcijām, kuras bieži atrodam citu abstrakcionistu gleznās, Rotko audekli spēj izsaukt ļoti spēcīgas emocijas un aizkustināt skatītāju sirdis. Viņa darbos sarkano un zilo krāsu bloki uzbur dziļdomīgu, teju vai reliģisku gaisotni, kas pienaglo skatītāja uzmanību un pievelk ar neatvairāmu spēku.

Taču, atšķirībā no Rotko, manos darbos nav fiksēta centra. Skatītāji var izvēlēties jebkuru nejaušu vietu iepretim audeklam, un tā kļūst par gleznas fokusu.

Mākslas darba centrs nobīdās līdz ar skatītāja pārvietošanos, tāpēc dažas no manām gleznām ir ārkārtīgi plašas un detalizētas, un skatītājam jāiegulda laiks, lai tās pilnvērtīgi atklātu. Manuprāt, šī iezīme atspoguļo arī Austrumu un Rietumu mākslas atšķirīgo ievirzi,”

Rotko atbalsis savā daiļradē komentē Taņ Pins.

Rotko muzeja Vasaras sezonas izstādes apmeklētājiem pieejamas no 31. maija līdz 25. augustam. Sezonas atklāšanas dienā, noslēdzoties atklāšanas pasākumam, ieeja Rotko muzejā ir bez maksas.

Pasākumu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Devona, Caparol, Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība Latvijas Republikā, Naras Rosleres galerija Sanpaulu un Amandas Vei mākslas konsultāciju birojs un Valmiermuižas alus.