Interneta troļļu piecas (ne)mīlestības valodas (1)

Lelde Jauja
, rakstniece
Foto: Shutterstock

Savulaik ļoti populāra bija amerikāņu radio sarunu šova vadītāja Gerija Čepmena grāmata “Piecas mīlestība valodas”. Ar tās palīdzību katrs varēja noskaidrot, kas viņam partnerattiecībās visvairāk vajadzīgs – kvalitatīvi kopā pavadīts laiks, vārdi, fiziski pieskārieni, darbi vai dāvanas.

Lasot interneta troļļu komentārus par dažādiem notikumiem mūsu valstī un citur pasaulē, ir izkristalizējušās piecas nemīlestības valodas. Laipni lūgti ar tām iepazīties un atklāt katram savu iekšējo trolli.

Sarkasms un/vai ironija

“Oi, oi, cik grūti ir seksuālajām minoritātēm Latvijā! Cietumā nevienu neliek, nāvessodu nepiespriež, neizvaro, nenogalina un neatstāj izbarot savvaļas zvēriem – ai, nabadziņi, cik grūti! Varbūt viņi vēl apprecēties sagribēs?! Kas viņi tādi ir – cilvēki, vai?!”

                                                                                             (Juris M.)

Foto: Shutterstock

No šī komentāra varētu saprast, ka Juris M. izsaka līdzjūtība seksuālajām minoritātēm, bet patiesībā viņš, izmantojot ironiju, dara zināmu tieši pretējo – nekādu līdzjūtību viņš neizjūt, drīzāk aizkaitinājumu un neizpratni, tomēr jāņem vērā, ka Juris M., ļoti iespējams, savā dziļākajā būtībā šai sabiedrības daļai novēl tikai labu – viņš pats ir bijis divreiz precējies, laulības institūtā diemžēl ir vīlies, tāpēc to nenovēl pat savam ļaunākajam ienaidniekam.

Ironija noder situācijās, kad īsti negribat iedziļināties piedāvātajā tēmā, tāpēc vienmēr noder kāds īss, bet dzēlīgs sarkastisks izteiciens, kas pauž pretējo jūsu patiesajam uzskatam. Tomēr uzmanieties – ne visi māk nolasīt ironiju, un beigās tiks panākts pretējais efekts. Šajā piemērā ar Juri M. kāds var padomāt, ka viņš tiešām aizstāv seksuālās minoritātes, un tas jau ir nopietni.

Foto: Shutterstock

Apsaukāšanās

“Priduraks.” (Andris K.) “Idiņš!” (Elīna D.) “Muļķis – tas būtu par maigu teikts...” (Aldis G.)

Tas sākās jau agrā bērnībā. Vecāks brālis vai māsa, samācījies gudrības no pieaugušajiem, kas nefiltrē, ko runā (vai arī apguvis tās no sētas bērniem un citiem daiļrunātājiem), savas jaunapgūtās zināšanas liek lietā uz sīkaļu, kas mājās ir pārāk uzmācīgs vai vienkārši kaitina ar savu klātbūtni vien.

Tie, kuri tolaik nebija apveltīti ar bagātu fantāziju, iztika ar “duraks”, “kaza”, “debils” un tamlīdzīgiem ierastiem apzīmējumiem. Turpretim citi kļuva īpaši radoši, kad kāds bija jāpaķircina vai jāpazemo, – “sapuvušais zābaks”, “dibena tumšais caurums”, “caurejseja”, “pļurzasmute” un citi oriģināli izteikumi plūda pār lūpām kā kaismīgas dzejas rindas.

Kad bērnība jau pagājusi, šo tik iemīļoto nodarbi ir iespējams turpināt soctīklu un ziņu portālu komentāru sadaļā. Nenovērtēsim par zemu apsaukāšanās dziedinošo aspektu – žults izgāšana uz kādu sabiedrībā zināmu cilvēku, nepaturot sevī dzīves laikā sakrājušās negatīvās emocijas, sniedz terapeitisku efektu. Iespējama pat katarse!

Iespējamu sazvērestību atmaskošana

“Tie nav nekādi Sahāras putekļi, tā ir indīga gāze. Viss loģiski – pirms trim gadiem sorosisti un kapitālistu pakalpiņi nočipoja sabiedrības dumjāko daļu, bet ar to nepietika, jo visi neapmira. Tagad ir nākamais mēģinājums, pieminiet manus vārdus!”

                                                                                        (Jolanta G.)

Mēs pieminam jūsu vārdus, Jolanta G.! Būtībā, jebkuru ziņu var lasīt, īpašu uzmanību pievēršot tam, kas rakstīts starp rindiņām. Un rakstīts tur var būt jebkas, viss atkarīgs no mūsu iztēles bagātības un spējas savienot informācijas vadiņus tā, lai gala secinājums šķistu loģisks.

Foto: Shutterstock

Īpaši vēlams ir izvēlēties dažus faktus, kas izrauti no konteksta, paralēli ignorējot citus faktus – konkrētajam dzīves skatījumam ne tik izdevīgus. Un, galu galā, kas ir fakti? Fakti ir jebkas, kas uzšņāpts uz piemājas sētas.

Lāsti

“Kaut šī pupainā pīļseja aizrītos ar saviem aperoļspriciem un ausu vietā viņai izaugtu kokteiļu lietussardziņi!”

                                                                                           (Liene S.)

Ir maldīgi domāt, ka pesteļošana un lāstu likšana mūsdienās vairs nav aktuāla. Atliek tikai izkāpt no sava burbuļa un patērzēt ar cita burbuļa sievietēm, kad atklājas, ka satiksme pie gaišreģēm, zīlniecēm un citām līdzīgu amatu pratējām ir tik aktīva, ka tai ļoti noderētu luksofori.

Lai lāsts patiešām darbotos, to prasmīga zīlniece pēc jūsu lūguma par noteiktu samaksu uzliek personai, kas neprot uzvesties. Lāstu ir iespējams arī noņemt – arī par noteiktu samaksu. Šī iemesla dēļ ziņu portālu komentāros lasāmie lāsti nav nopietni ņemami, jo tie būtībā ir tukši vārdi, nepiepildīts izmisuma kliedziens internetā.

Foto: Shutterstock

Sāpju un nāves vēlējumi

“Es tevi -pīīīī- un pēc tam -pīīī- un beigās vēl -pīīīīīīīīīīīīīī-!!!!”

                                                                                  (Andris K.)

Jā, ziņu virsraksti (kurš gan lasa pašu rakstu?) var cilvēkā izraisīt tik spēcīgu emociju uzplūdu, ka neatliek nekas cits kā sākt svaidīties ar solījumiem attiecīgajā notikumā iesaistītās personas fiziski ietekmēt gan viegli, gan vidēji smagi, gan letāli.

Būtībā tā ir pašaizsargāšanās – cilvēks cīnās par sava veselā saprāta izdzīvošanu. Šo cilvēku nomāc bailes no tā, ka ierastā pasaules kārtība ir apdraudēta – pēkšņi slimā sabiedrība var izdomāt, ka konfliktu vairs nedrīkst risināt ar dūrēm vai krēslu mētāšanu, bet gan sarunu veidā. Tas ir tīrs izdzīvošanas instinkts, kas interneta trollīšus noved pie šāda veida rakstiskiem uzbrukumiem.

Visas šīs piecas valodas lielākā vai mazākā mērā attiecas uz mums visiem (piemēram, šajā rakstā ir satraucoši augsts ironijas un sarkasma līmenis), tāpēc būsim iecietīgi pret to sabiedrības daļu, kas iejūtību, sapratni un cieņu vēl tikai mācās un tādēļ pagaidām saņem par sasniegto ne tās labākās atzīmes.

Tikpat noderīgi ir atcerēties, ka mūsu virzienā raidītās dzēlības un izsmiekls ļoti mazā mērā ir par mums, bet gan par to nelaimīgo, kas šīs naidīgās bultas ir izšāvis.

Foto: Shutterstock
Uz augšu