Iecerēts, ka ekspertu žūrija balvai izvirzītos darbus sāks vērtēt no nākamā gada. Lai izvēlētos balvas organizatorus, Kultūras ministrija tuvākajā laikā plāno izsludināt konkursu, ar kura uzvarētāju tiks slēgts līdzdarbības līgums par darbu izvērtēšanu un balvas pasniegšanas ceremonijas norises organizēšanu.

Ierosinājumu veidot nozares gada balvu iesniegusi Kultūras ministrijas konsultatīvā institūcija – Latvijas Vizuālās mākslas padome. Balvas izveides nepieciešamība tiek pamatota ar argumentu, ka vizuālās mākslas nozare ir līdzvērtīga citām kultūras nozarēm, kurās šādi nacionālas nozīmes apbalvojumi jau ir, veicinot regulāru un kvalitatīvu nozares attīstības izvērtējumu un izceļot būtiskākos sasniegumus.

Piemēram, “Lielais Kristaps” kinomākslā, Spēlmaņu nakts balva teātra mākslā, Lielā Mūzikas balva, Latvijas Dizaina gada balva, Latvijas Arhitektūras gada balva, Latvijas Literatūras gada balva, “Zelta ābele” grāmatu mākslā un citas.

Sēdes turpinājumā Nacionālā kultūras padome izskatīja nepieciešamos grozījumus padomes nolikumā, kā arī iepazinās ar Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta jaunāko pētījumu par kultūras infrastruktūras un pakalpojumu piekļūstamību Latvijā.

Saskaņā ar kultūras ministres Agneses Loginas (P) 23. maija rīkojumu Nacionālā kultūras padome ir apstiprināta šādā sastāvā:

Miks Magone, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Hanzas Perons” mākslinieciskais direktors; kultūras ministra uzaicināts Padomes loceklis;

Kaspars Kondratjuks, producents; kultūras ministres uzaicināts Padomes loceklis;

Elizabete Palasiosa, radošā uzņēmēja, producente un lektore; kultūras ministres uzaicināta Padomes locekle;

Inga Brūvere, biedrības „Latvijas Radošo savienību padome” valdes priekšsēdētāja;

Maija Pavlova, biedrības „Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija” valdes locekle, Latvijas Teātra padomes priekšsēdētāja;

Juris Dambis, biedrības „Laiks kultūrai” valdes priekšsēdētājs;

Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos;

Jānis Krastiņš, kultūras pieminekļu aizsardzības nozares pārstāvis;

Dace Jurka, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības valdes locekle;

Rūta Muktupāvela, Latvijas Rektoru padomes pārstāve;

Renāte Punka, Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja;

Egīls Šēfers, Latvijas Mūzikas padomes priekšsēdētājs;

Dzidra Šmita, Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja;

Iveta Derkusova, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja;

Ingūna Slaidiņa, Arhīvu padomes priekšsēdētāja;

Solvita Krese, Latvijas Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētāja;

Gatis Didrihsons, Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs;

Gints Grūbe, Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs;

Ina Ločmele, Latvijas Dejas padomes priekšsēdētāja;

Karine Kalniņa, Latvijas Dizaina padomes priekšsēdētāja.

Nacionālā kultūras padome ir Kultūras ministrijas sabiedriska konsultatīva institūcija kultūras nozaru un kultūrpolitikas jautājumos, kuras mērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras un kultūras mantojuma nozaru attīstību Latvijas sabiedrības interesēs, veidojot dialogu starp dažādu nozaru stratēģiju un politikas veidotājiem, īstenotājiem un sabiedrību.