Britu režisors Konors Gormans un latviešu diasporas producente un režisore Diāna Vaznele turpina veidot pilnmetrāžas dokumentālo filmu “Latvian Myth” (“Latviešu mīts”), kurā tiek pētīts latviešu tradīciju nozīmīgums mūsdienu globālajā pasaulē.

Filmu paredzēts izrādīt dažādās valstīs, tādējādi atklājot pasaulei mūsu mazās, bet savā ziņā bagātās valsts dārgumus: personības, tradīcijas, kultūras mantojumu. Arī to, ka tradīcijas joprojām ir nevis iestiklotas muzeju vitrīnā, bet joprojām dzīvas, klātesošas, pašsaprotamas.

“Šobrīd atgriežamies Latvijā, lai noslēgtu piecus gadus ilgušo ceļojumu, kas sākās 2019. gadā. Skaistu punktu filmēšanai pieliksim šī gada vasaras saulgriežos,”

saka Diāna Vaznele.

Diānas un Konora pirmais pieturas punkts bija rosīgais Āgenskalna tirgus, ko ar latviešu tautasdziesmām pieskandināja folkloras kopa “Grodi”, mudinot visus izlocīt kājas tradicionālajos dančos. Savukārt filmētāji aicināja pārbaudīt zināšanas, pabeidzot tautā iemīļotas tautas dziesmas, ar prieku secinot, ka pilnīgi katrs latvietis, tajā skaitā arī Latvijā dzīvojošais gruzīns Šakro Toliašvili, zina un spēj dziedāt līdzi uzdotajām dziesmām.

Režisori pirmo reizi kopu “Grodi” satika ziemā, kad filmēja grupas mēģinājumu Rīgā un intervēja kopas vadītāju Aīdu Rancāni. "Danču vakars bija ideāls atgriešanās sveiciens dzimtenē, atjaunojot manu saikni ar latvietību," saka Diāna. Viņa pēdējos 13 gadus dzīvo Londonā, kur studēja un veidoja karjeru filmu industrijā. Gadu gaitā attālinoties no savām saknēm, viņa jutusies apmaldījusies, līdz palēnām no jauna izveidoja saikni ar savu kultūru un būtību. Latviešu kora mēģinājumos viņa sapazinās ar Konoru Gormanu, kurš augstu vērtē dažādas kultūras un to atstāto mantojumu. Nu abi jau ilgāku laiku strādā kopā pie filmas “Latviešu mīts”.

Abi režisori apmeklēja arī Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgu, kur dokumentēja stāstus par Polu Hīsemeijeru (Paul Haesemeyer) - amerikāņu dizaineru, kura darbi ir publicēti žurnālā “Vogue Knitting” un kurš šogad saņēma Fulbraita stipendiju, lai studētu adīšanu. Viņš šobrīd uzturas Latvijā, kur izzina latviešu adīšanas tradīcijas un sniedzis arī vairākas intervijas Latvijas medijiem, iekarojot publikas simpātijas ar savu patieso sajūsmu un ieinteresētību šajā jomā. Pola mentore Latvijā ir Latvijas Nacionālās kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Šo personību dzīves dzīpari ievij filmas vēstījumā arī lietišķās mākslas pavedienu.

Teju ēterisku pieredzi abiem filmas režisoriem sniedza koncerts Tiguļkalnā. Tas Konoram lika atcerēties projekta sākumu: “Dziesma “Dod, Dieviņi” bija mana pirmā sastapšanās ar Latvijas kultūru pirms 10 gadiem. Tas šķiet nereāli – tagad stāvēt šeit, roku rokā ar ievērojamākajiem Latvijas cilvēkiem, veidojot dokumentālo filmu par šo, nu jau man tuvo, kultūru.”

Pēc koncerta abi tika aicināti uz komponista Raimonda Tigula mājām, kur piedzīvoja mājīgu uzņemšanu ar skābeņu zupu. Tā bija arī iespēja vēlreiz tikties ar projekta laikā iepazītām personībām, tostarp ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kas komandai ir bijusi iedvesma un ceļvedis, atklājot, kas tad īsti veido “latviešu mītu”.

Turklāt šoreiz pēc sarunas Vīķes-Freibergas kundze ņēma abus aiz rokas, lai vestu pievienoties dziedāšanas aplim, kuru vadīja koris "Aura". Tas bija neaizmirstams vienotības mirklis, piepildīts ar siltumu un harmoniju, tāpat kā tam sekojošā nakts, dziedot kopā ar visiem pie ugunskura.

Pēc Tiguļkalna komanda devās uz Lībiešu krastu, atklājot skarbo dabas skaistumu un jūras spēku, pievienojot stāstam dziļumu ar izturības un savas identitātes apzināšanās stāstiem.

Iepriekš jau ziņots, ka Diāna Vaznele kopā ar Konoru Gormanu no Jorkšīras veido dokumentālo filmu “Latviešu mīts”, kurā tiek pētīts latviešu tradīciju nozīmīgums mūsdienu globālajā pasaulē. Filmu paredzēts izrādīt dažādu valstu auditorijai, tādējādi spodrinot arī Latvijas tēlu: sešus gadus pētot un iedziļinoties latviešu kultūrā, līdz šim ir intervēti izcili Latvijas kultūrvides eksperti.

Starp tiem ir prezidente un folkloras pētniece Vaira Vīķe-Freiberga, Mežaparka Lielās estrādes ''Sidraba birzs'' arhitekti Austris un Ivars Mailīši, Dziesmu un Deju svētku kontekstā tādas nozīmīgas personības kā Jānis Purviņš, Mārtiņš Klišāns, Raimonds Tiguls, Londonas Latviešu kora diriģente Lilija Zobens.

Arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, folkloristi un tradicionālās kultūrmantojuma pētnieki un kopēji Ilga Reizniece, Aīda Rancāne, Andris Kapusts, Inese Krūmiņa; mākslinieki, arheologi, tradīciju glabātāji, pedagogi, zintnieki un daudzi citi.

Filmas pirmizrāde plānota 2025. gadā. Londonas izpildproducenti: Seidija Frosta un Gandijs El-Čamā (Ghandi El-Chamaa). Līdzproducenti Latvijā: “Kultfilma”.

Atbalstīt filmas tapšanu iespējams platformā “Kickstarter” līdz 21. jūnijam.