Zinātniskās fantastikas klasika – “Matrikss” triloģija

“Matrikss” filmu triloģija, kurā Kianu Rīvsa atveidotais hakeris Neo kopā ar sabiedrotajiem cīnās, lai atbrīvotu cilvēci no mākslīgā intelekta vadītu robotu važām, bez šaubām ierindojama pie kino klasikas. Pirmā filma “Matrikss” (rež. Lana un Lilija Vačovskas, 1999) satrieca pasauli ne vien ar elpu aizraujošo stāstu, bet arī ar specefektiem un kaskadieru trikiem. Filmas galvenie aktieri – Kianu Rīvss, Lorenss Fišbērns un Kerija Anna Mosa – tūlīt nonāca mega zvaigžņu statusā, bet ielas pārpludināja jaunieši, kuri ar saviem garajiem ādas mēteļiem un stilīgajām saulesbrillēm centās līdzināties Neo, viņa mīļotajai Trinitijai un cīņu biedram Morfejam.

Sākotnēji Neo lomu režisores Vačovskas piedāvāja Vilam Smitam, kurš tomēr priekšroku deva filmai “Mežonīgie Rietumi” (rež. Barijs Zonnenfelds, 1999), jo nesaprata Vačovsku ideju. Tiesa, arī Kianu Rīvsam nācās pasvīst, tostarp arī burtiski, jo aktieriem bija vairākus mēnešus jāapgūst austrumu cīņu mākslas. Režisoru tandēms aktieru komandai deva arī obligātās literatūras sarakstu, kurā ietilpa filozofu darbi, kas iedvesmojuši “Matriksa” pasauli. Izlasot cienījamu intelektuāļu pārdomas par ētikas, kibernētikas, bioloģijas un evolucionārās psiholoģijas jautājumiem, aktieriem vajadzēja spēt izskaidrot “Matriksā” iekļautās filozofiskās idejas.

Pirmā filma kļuva par tādu sensāciju, ka pēc četriem gadiem, 2003. gadā, burtiski ar dažu mēnešu atstarpi viens pēc otra sekoja tās turpinājumi – “Matrikss atjaunots” un “Matrikss: revolūcija” (rež. Vačovskas). Triloģijas otrā daļa skatītājus un kritiķus pārsteidza ar to, ka spēja pavērt jaunus apvāršņus šķietami iepazītajai pasaulei, pacelt spriedzes latiņu un īstenot vēl ambiciozākus specefektus un kaskadiertrikus. Gaidas bija sakāpinātas līdz galējai pakāpei, un skatītāji cerēja uz iespaidīgu noslēgumu Neo cīņai par cilvēces brīvību. Te Vačovskām, šķiet, paslīdēja kāja, jo trešā daļa jeb “Matrikss: revolūcija” ir viszemāk novērtētā triloģijas filma. Tiesa, tās noslēgums deva augsni spekulācijām par iespējamiem turpinājumiem.

Atgriešanās – “Matrikss: atdzimšana”

Sākotnēji Vačovsku tandēms atturējās no franšīzes turpināšanas, lai gan Kianu Rīvss publiski atzina, ka labprāt sastrādātos ar māsām turpinājuma veidošanā. Kādā intervijā Lilija Vačovska kritizēja to, ka filmu studijas tā vietā, lai atbalstītu jaunu filmu uzņemšanu, to vien dara, kā dod finansējumu sen zināmu stāstu turpinājumiem.

Tiesa, viņas māsa Lana acīmredzot nebija līdzīgās domās, jo 2019. gadā viņa pieņēma iespēju atgriezties “Matriksa” režisores lomā. Lana Vačovska atzīst, ka viņu pie varoņiem mudināja atgriezties tuvu cilvēku zaudējums. Sērojot par vecāku un tuva drauga nāvi, viņa rada mierinājumu, sacerot turpinājumu Neo un Trinitijas stāstam kādā bezmiega naktī.

“Matrikss: atdzimšana” (rež. Lana Vačovska, 2021) atgriežas pie skatītāju iemīļotā varoņa Neo, kurš vada šķietami vienkāršu dzīvi kā videospēļu izstrādātājs, kuram brīžiem grūti atšķirt izdomu no realitātes. Protams, arī šoreiz pie vainas ir mākslīgā intelekta sazvērestība, lai pakļautu cilvēci cīņā par ierobežotajiem energoresursiem.

Ar ticību pret mākslīgo intelektu – “Deivisas kundze”

Tiesa, Kianu Rīvss nav vienīgais, kurš televizoru ekrānos stājies pretī mākslīgajam intelektam. 2023. gadā pasaule seriālā “Deivisas kundze” iepazina neparastu šīs tehnoloģijas pretinieci – Betijas Gilpinas atveidoto mūķeni māsu Simonu. Lai gan mākslīgais intelekts jeb Deivisas kundze pasaulē izbeidzis karu un badu, mūķene ir pārliecināta, ka tas vainojams viņas tēva nāvē. Tehnoloģija Simonai sniedz savdabīgu priekšlikumu – ja viņa atradīs Svēto Grālu, tad Deivisas kundze pati izdzēsīsies.

“Deivisas kundze” ar humoru un spilgtiem varoņiem un aktuālo mākslīgā intelekta tematiku apspēlē mūsdienu sabiedrības attiecības ar reliģiju un tehnoloģijām. Vienlaikus astoņas sērijas garais seriāls sola piedzīvojumiem bagātu ceļojumu pa skaistākajam Spānijas vietām – “Deivisas kundze” uzņemta Sa Boadella pludmalē Kosta Bravas piekrastē, Žironas katedrālē, Barselonā un Valensijā.

Jāpiebilst, ka seriāla tapšanā savu roku pielicis arī mākslīgais intelekts. Proti, lai iepazītu šo tehnoloģiju, scenāristi radīja savu algoritmu, kas viņu vietā sacerēja epizožu nosaukumus.

To, cik ļoti fantāzija par mākslīgo intelektu atšķiras no realitātes, kur tas ir ikdienišķs instruments, var pārdomāt, LMT Viedtelevīzijā sekojot līdzi šarmantu varoņu cīņām ar šo tehnoloģiju.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".