Sadarbojoties "Gruzijas mākslas pilij" – kultūras vēstures muzejam Tbilisi, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam un Latvijas vēstniecībai Tbilisi, otrdien, 2. jūlijā, tika atklāta māksliniekam Jūlijam Straumem veltīta izstāde "Jūlijs Straume 150", prezentēts tās katalogs un uzstādīts memoriāls krūšutēls.
Godinot lietišķās mākslas meistaru Jūliju Straumi, Tbilisi atklāta izstāde un memoriāls krūšutēls
Latviešu lietišķās mākslas vecmeistara Jūlija Straumes (02.07.1874.–01.11.1970.) loma un ieguldījums dažādu Gruzijas dekoratīvi lietišķās mākslas nozaru – tostarp tautas amatniecības – attīstībā un zinātniskajā izpētē ir neizmērojams. Šogad tiek svinēta mākslas meistara 150 gadu jubileja.
Atzīmējot šo notikumu, “Gruzijas Mākslas pils – kultūras vēstures muzejs” sadarbībā ar Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeju, Latvijas vēstniecību Tbilisi un Latviešu biedrību Gruzijā "Ave Sol" rīko māksliniekam veltītu izstādi un kataloga prezentāciju.
Jubilejas pasākumu kulminācija – mākslinieka krūšu tēla atklāšana pie muzeja – norisinājās otrdien, 2. jūlijā. Tā ir goda zīme un pateicība par nenovērtējamo māksliniecisko un zinātnisko mantojumu, ko Gruzijai atstājis Jūlijs Straume un kas šobrīd glabājas Gruzijas Mākslas pils krājumā.
Vecmeistara darbu izcēlums novērtējams arī Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Stiprinot Latvijas un Azerbaidžānas kultūras un vēsturiskās saites, kā arī atzīmējot Jūlija Straumes 150. jubileju, izstādē "Atmiņas ģenētiskais kods. Azerbaidžānas paklāji" organiski iekļauts mākslinieka Azerbaidžānas teritorijā apzinātais un pētītais etnogrāfiskais mantojums – neatkārtojami paklāju raksti, kurus viņš fiksējis un kolorējis fotogrāfijās savu ekspedīciju laikā.
Jūlija Straumes entuziasms, zināšanas un pieredze veicināja jaunas, līdz tam Latvijā aušanas praksē neizmantotas tjurku paklāju siešanas mezgla tehnikas apgūšanu, kas kļuva iecienīta un populāra 20. gadsimta 30. gados.
Vēl Latvijā Jūlija Straumes personība tiks aktualizēta 7. Starptautiskajā mākslas festivālā “Divi Jūliji” 26. un 27. jūlijā Gulbenē. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Divi Jūliji. Straume. 150” 10 dalībnieki no Latvijas, Gruzijas, Uzbekistānas, Apvienotās Karalistes un Azerbaidžānas prezentēs pētījumus par tēmām, kas saistītas ar Straumes darbību, lietišķo mākslu un ģeopolitisku notikumu ietekmi uz mākslas procesiem. Festivāla norisi bagātinās dažādu tradicionālu un inovatīvu prasmju darbnīcas, semināri, izstādes, pasaules mūzikas un garšu baudījums.
Plašāka informācija par pasākumiem un reģistrācija konferencei pieejama muzeja tīmekļa vietnē. 7. Starptautisko mākslas festivālu un konferenci “Divi Jūliji” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Gulbenes novada pašvaldība.
Nedaudz par mākslinieka biogrāfiju: Jūlijs Straume dzimis zemnieku ģimenē Latvijas Ziemeļaustrumos, tagadējā Gulbenes novada Druvienas novada “Dikļos”. Vecāki centās nodrošināt saviem bērniem labu izglītību. Pēc pilna zinātņu kursa pabeigšanas Aleksandra skolā Jelgavā (Mītavā) un Štiglica Centrālajās tehniskās zīmēšanas un mākslas skolā Sanktpēterburgā Straume ieguvis profesionāla mākslinieka statusu lietišķajās mākslās.
1904. gadā viņš turpināja studijas kā stipendiāts Parīzē, bet pēc trim gadiem pārcēlās uz Gruziju, kur guva pirmo atzinību un panākumus. Tbilisi Jūlijs Straume aktīvi darbojās 1899. gadā dibinātajā Kaukāza Mājamatniecības komitejā. Vadīja etnogrāfiskās ekspedīcijas visā Kaukāza reģionā – Azerbaidžānā, Dagestānā, Armēnijā un Gruzijā. Pats piedalījās arī arheoloģiskajos izrakumos.
Sešpadsmit Gruzijā pavadīto gadu laikā viņš kļuva ne tikai par dedzīgu Kaukāza, īpaši Gruzijas, dekoratīvi lietišķās mākslas cienītāju, bet arī kaismīgu amatniecības prasmju attīstības un zinātniskās izpētes aizstāvi.
1916. gadā J.Straume saņēma Tbilisi goda pilsoņa statusu, savukārt 1925. gadā Parīzē notiekošajā Pasaules dekoratīvās mākslas izstādē viņa autordarbs – paklājs “Miri” ieguva starptautisku atzinību un zelta medaļu.
Jāatzīmē, ka viņš pildīja arī Latvijas konsula pienākumus Gruzijā (1921-1923), palīdzot daudziem Pirmā pasaules kara bēgļiem atgriezties dzimtenē.
Meistars atgriezās Latvijā 1923. gadā – strādāja par skolotāju un pasniedzēju dažādās Rīgas skolās un muzejos. Mākslinieks nekad nezaudēja kontaktus ar saviem gruzīnu draugiem, un Kaukāzs vienmēr palika viņa sirdī un daiļradē. Zinātnieks nodzīvoja ilgu mūžu un aizgāja mūžībā 1970. gadā. Gadu pirms tam Latvijas Mākslinieku biedrība piešķīra viņam Nopelniem bagātā mākslinieka statusu.