Pakrojas muižas ziedu bagātība, iespaidīgas kompozīcijas un „Dežavū starp vārpām“

"Lai pārsteigtu apmeklētājus, pirmkārt, ir jāpārsteidz pašiem sevi," prāto muižas radošā vadītāja Kristīna Ivaņčenko, kura ik gadu rūpējas, lai brīnišķīgās ziedu kompozīcijas priecētu apmeklētājus.

Aizpildīt 15 hektāru platību ar netradicionālām ziedu kompozīcijām nav viegls uzdevums. Līdz ar to, pēc Pakrojas muižas radošās direktores teiktā, ziedu festivālam jāgatavojas ļoti laicīgi: "Šīgada festivāla norises laikā sāku domāt, kā tas izskatīsies nākamgad, un pamazām jau dzima pirmās idejas."

Kristīna Ivaņčenko joko, ka vislabākā Ziemassvētku dāvana viņai pašai ir precīzi zināt, kāda būs vasaras festivāla tēma. "Dažreiz tā ir vienkārši forša ideja. Tad to vajag izlolot un “izturēt”. Pēc tam var domāt par tēmas realizāciju krāsās,” savā pieredzē dalās radošā vadītāja, piebilstot, ka iedvesmu smeļas arī dabas parādībās.

Par spēcīgu iedvesmas avotu ziedu izkārtojuma "dramaturģijai" izrādījusies pagājušās vasaras lietusgāze, kas savā varā bija pārņēmusi muižas apkārtni, kā arī tai sekojošā varavīksne.

“Tās bija pašas vasaras beigas, bezgalīgs karstums, kam sekoja spēcīga vētra. Nolauzti koki, nolauztas puķes. Pastaigājoties pa muižas teritoriju, Mīlestības salā pamanījām neaprakstāmi skaistu varavīksni ārkārtīgi spilgtās krāsās. Šogad šo krāsu piesātinājumu paudām kompozīcijā blakus Vardes karalienes skulptūrai. Man tā nozīmē dabas un cilvēka saplūšanu,” stāsta Kristīna.

Taču Pakrojas muiža festivāla apmeklētājus uzrunā ne tikai ar ziedu kompozīciju toņiem, bet arī caur to sinerģiju ar neparastām kultūrām – piemēram, dārzeņiem vai labību.

“Šī gada festivāla tēma ir „Dežavū starp vārpām“. Mēs kombinējam graudu kultūras ar ziediem. Kad apskatām kukurūzas laukus, nebrīnāmies, ka starp tās stiebriem aug magones. Savukārt ziedu kompozīcijās graudaugus parasti neredzēsi,” norāda Pakrojas muižas radošā direktore.

Ziedu saskaņošana ar labību bija diezgan liels izaicinājums. Floristus sagaidīja ne tikai estētisks pārbaudījums, bet arī vairākas praktiskas problēmas.

“Ļoti svarīgi ir pareizi kombinēt ziedus, lai tie “nesastrīdētos” savā starpā. Jāņem vērā ne tikai to, kā tas izskatīsies vizuāli, bet arī to, lai tuvumā varētu augt saknes. Diemžēl par graudaugu un dārza puķu saderību neviens mums nevarēja daudz ko ieteikt, tāpēc nācās riskēt,” atzīst Katrīna Ivančenko.

Viņa piebilst, ka eksperimentēt ar dažādu kultūru savienošanu rosina vēlme pārsteigt ne tikai apmeklētājus, bet arī sevi, aicinot uz radošu atvēršanos: "Eksperiments var neizdoties, viss var gadīties, bet galvenais jau paliek tas, ka tu tomēr pamēģināji!"

Riskanto kompozīciju radīšanai Katrīna Ivančenko izmantoja miljoniem ziedu. Tiesa, nav iespējams precīzi nosaukt, cik tieši dažādas ziedu šķirnes tika izmantotas. “Mums vispareizāk šķiet teikt, ka kompozīcijās izmantots utopisks ziedu skaits. Cik tieši – neteikšu, lai gan visi to jautā. Varbūt vairāk nekā 500 šķirņu,” viņa komentē.

“Pēc vasaras puķu noziedēšanas daļa sēklu paliek augsnē, tāpēc gadu vēlāk pamanām, ka viengadīgie augi atkal uzzied. Veidojot kompozīcijas, paturam piemērotus augus. Mūsu floristi šeit iegulda lielu darbu, un viņi ar katru gadu šeit arvien vairāk profesionāli pilnveidojas.”

Šīgada Ziedu, mākslas un mīlas festivāls Pakrojas muižā jau norisinās un priecē apmeklētājus. Pēc radošās direktores teiktā, komanda jau sāk gatavoties nākamā gada festivālam.

Radušās pirmās idejas kompozīcijām, tomēr, kas tieši pārsteigs apmeklētājus nākamajā vasarā, viņa neatklāj. "Varu apsolīt, ka būs skandalozi jaunumi, spilgtas krāsas un noteikti būs, ko apbrīnot."

Vairāk informācijas Pakrojas muižas tīmekļa vietnē.