90 gadu vecumā miris britu blūzroka leģenda Džons Mejols

Raidsabiedrība BBC atsaucas uz mūziķa, Britu Impērijas ordeņa kavaliera ģimenes paziņojumu, kurā teikts, ka saistībā ar veselības problēmām Mejols bija spiests pārtraukt savu dalību koncertturnejās.

"Džons Mejols mums ir dāvājis 90 gadus ar neatslābstošiem pūliņiem izglītot, iedvesmot un izklaidēt,"

teikts paziņojumā. 

Mūziķis piedzima 1933. gada 29. novembrī Maklsfīldas pilsētā Češīrā, viņa tēvs Marejs bija talantīgs ģitārists un džeza entuziasts, un jauno zēnu ātri vien piesaistīja blūza mūziķu skanējums, kas raksturīgs Misisipi deltas mūzikas tradīcijām.

Pusaudžu gados Mejols apguva ukuleles spēli, kā arī iemācījās spēlēt klavieres. Dienot Apvienotās Karalistes karadienestā, pabijis Korejā, pēc atgriešanās iestājās Mančestras Mākslas koledžā. Mejols iemantoja ekscentriska cilvēka reputāciju, uzbūvējot masīvu koku māju dārzā aiz vecvecāku mājas, kurā dzīvoja kopā ar savu līgavu Pamelu.

Pēc elektriskās ģitāras iegādes Mejols spēlēja kopā ar vairākām vietējām Mančestras grupām, līdz atrada pilnas slodzes darbu mākslas studijā. 1956. gadā mūziķis izveidoja grupu "Powerhouse Four" – apvienību drīz vien sāka bieži aicināt spēlēt dažādu izmēru deju vakaros.

1962. gadā Mejols pievienojās grupai "Blues Syndicate", kuras skanējumu lielā mērā ietekmēja Aleksis Korners (Alexis Korner), kura grupa "Blues Incorporated" bija 60. gadu britu blūza renesanses celmlauži.

Korners pārliecināja Mejolu pārcelties uz Londonu un uzsākt darboties mūzikā kā pilnas slodzes darbā. Viņš arī iepazīstināja Mejolu ar "atslēgas cilvēkiem" Londonas klubu vidē un palīdzēja viņam atrast vietas, kurās koncertēt.

1963. gadā Mejola grupa, kas nu bija pārdēvēta par "Bluesbreakers", sāka regulāras uzstāšanās klubā "Marquee" – šajā klubā nozīmīgus karjeras pagrieziena punktus augšup piedzīvojušas tādas šobrīd slavenas rokgrupas kā "Rolling Stones" un "The Who".

Džons Mejols sevi parādīja arī kā redzīgu ekspertu talantīgu mūziķu pamanīšanā – piemēram, viņa organizēto koncertvakaru mūziķu sastāvā bieži bija iekļauts basģitārists Džons Makvī (John MacVie), kurš vēlāk kopā ar citiem domubiedriem izveidoja grupu "Fleetwood Mac", kas sākotnēji spēlēja tieši blūzroku.

Mūziķa debijas albums John Mayall plays John Mayall tika ierakstīts Vesthampstedas R&B klubā un izdots 1965. gadā, taču neguva komerciālus panākumus. Gadu vēlāk albums tika pārstrādāts un tajā kā ģitārists piedalījās Ēriks Kleptons (ar Džonu Makvī sadarbību nācās pārtraukt viņa smagās dzeršanas dēļ), tādēļ jaunās ieraksta versijas nosaukums bija Bluesbreakers with Eric Clapton.

Albums tika atzinīgi novērtēts, sasniedzot sesto vietu mūzikas atskaņošanas topos un nodrošināja Mejolam tādu komerciālo izrāvienu, kāds viņam iepriekš vēl nebija izdevies.

Vēlāk Ēriks Kleptons kādā intervijā atzinis, ka Džons Mejols savas karjeras laikā parūpējās par "patiesi labu skolu daudziem mūziķiem".

1968. gadā "Bluesbreakers" uzsāka turneju pa visām plašajām Amerikas Savienotajām Valstīm. Piemēram, leģendārajā Sanfrancisko klubā "Fillmore West" grupa muzicēja vienā vakarā ar Džimiju Hendriksu.

Gadu vēlāk Mejols atteicās no grupas nosaukuma "Bluesbreakers" un viņa izveidotais jaunais ansambļa sastāvs pievērsās dažādiem muzikāliem eksperimentiem, tostarp – muzicēšanai bez bungu pavadījuma.

Akustiskais albums The Turning Point, kuru jaunais sastāvs ierakstīja Fillmore East ierakstu studijā Ņujorkā, nopelnīja Mejolam viņa vienīgo Zelta disku.

70. gados Mejols pārcēlās uz dzīvi ASV un izveidoja vairākas projektveida grupas kopā ar dažādiem amerikāņu mūziķiem. Mejols pamazām attālinājās no electric blues stila, ar kuru bija guvis savu atapzīstamību, un sāka eksperimentēt ar fanku, popu un džezu.

1982. gadā mūziķis nolēma, ka tomēr būtu vērts "Bluesbreakers" atkal apvienot kopā, un tā nu kādreizējie grupas biedri sanāca vienkop, lai uzstātos speciālā koncertu sērijā. Uz īsu brīdi "blūza lauzējiem" pievienojās pat Džons Makvī un ģitārists Miks Teilors savulaik arī "Rolling Stones" dalībnieks). Grupas atgriešanās tika uzņemta ar ievērojamu publikas atsaucību un mudināja Mejolu izveidot pastāvīgāku mūziķu sastāvu garākām turnejām.

90. gados Mejols turpināja koncertēt un strādāt ierakstu studijā, un īpašs viņa karjeras gaitas stiprinājums izrādījās Teksasas ģitārista Badija Vitingtona pievienošanās "Bluesbreakers" 1993. gadā. Vitingtona spēles stils piešķīra grupas skanējumam jaunu dimensiju.

2003. gadā mūziķis nosvinēja savu 70. dzimšanas dienu ar jubilejas koncertu Liverpūlē, kurā uzstājās daži no viņa bijušajiem skatuves partneriem, tostarp Ēriks Kleptons un Miks Teilors.

Karjeras laikā, kas aptvēra septiņas desmitgades, Džons Mejols izdeva vairāk nekā 50 albumus un, lai arī nekad nav guvis milzīgus komerciālus panākumus, blūzmeņa centība uzturēt blūza "nervu" dzīvu un jūtīgu būtiski ietekmēja 60. un 70. gadu roka eksploziju, kuras atskaņas mūzikas baudītāji novērtē vēl šodien.