Nemaz tik senā pagātnē (tikai 2000. gadu sākumā, johaidī!) Liepājā, jūras krastā, norisinājās festivāls, kas no mazas pludmales ballītes kļuva par vērienīgu pasākumu un pulcēja ļaužu tūkstošus. Tad, pāris gadus vēlāk, kā svaigs gaisa malks nāca festivāls, kas pārvilināja tautu jau Salacgrīvas jūras krastā, piedāvājot pavisam citu muzikālu programmu un vēlāk sevi pozicionējot kā pasaules līmeņa festivālu. Liepājā notiekošais pasākums beidzās, vietā nāca cits - ar nosaukumu, ko zinām šodien, - "Summer Sound", savukārt Salacgrīvā jau trīs gadus ne miņas no ballētājiem, jo šis festivāls ir pārcēlies uz galvaspilsētu. Un, lai arī abi pasākumi atšķiras un savā ziņā nekonkurē, taču tie nenoliedzami ir divi lielākie festivāli Latvijā, un apmeklētājiem bieži vien nākas izvēlēties, kam veltīt savu laiku un līdzekļus. Šķiet, ka šogad izvēle kritusi par labu Liepājai.
Lai arī virsraksts ir "īsteni pozitīvs festivāls" un ievadā pieminēju "Positivus", šis patiesībā ir atskats par "Summer Sound 2024". Bet, pirms ķeros klāt, neliela atkāpe.
Par "Positivus" pēdējos trīs gados runāts gana daudz: tas no festivāla dabas ielokā Salacgrīvā nonācis urbānajā Lucavsalā, muzikāli - no indī žanra tas kļuvis par skatuvi hiphopam.
Šogad izteikti festivāla nosaukums cilvēku komentāros sociālajos tīklos vairāk parādījās negatīvā nokrāsā. Kā zināms, globālo IT problēmu dēļ tika atcelti koncerti (tostarp pirmās dienas hedlaineris "Offset") un, kā vietnē "Facebook" paziņoja paša "Positivus" pārstāvji, "sešpadsmit gadu pastāvēšanas laikā [festivāls] nebija saskāries ar tik milzīgiem izaicinājumiem".
Sena gudrība vēsta, ka mēs nevaram ietekmēt apstākļus, bet gan savu attieksmi pret tiem. Un, lai arī notikušajā (pareizāk - nenotikušajā) mēs nevaram vainot "Positivus", runa ir par reaģēšanu uz problēmām un to, kā festivāls komunicē ar publiku (apmeklētāju parasto) un mani kā medija pārstāvi.
Komunikācija nebija laba. Tā nebija arī slikta. Tās nebija vispār.