Ratnieks, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par krievu valodas lietošanu pilsētā, ir vērsies pie Tieslietu ministrijas (TM) ar lūgumu izvērtēt esošo situāciju krievu valodas lietošanas jautājumā un ierosināt izmaiņas Valsts valodas likumā vai citos normatīvos, radot tiesisku pamatojumu tekstu krievu valodā eksponēšanas aizliegumam pilsētvidē.

Pagaidām šāda tiesiska pamatojuma meklētajam aizliegumam nav.

Reaģējot uz publiskajā telpā notiekošajām diskusijām, kas skar krievu valodas jautājumu, Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra Mākslinieciskā kolēģija vēlējusies sniegt savu komentāru un redzējumu, medijiem izplatot atklātu vēstuli.

Mākslinieciskās kolēģijas sastāvs: valdes locekle Dana Bjorka, dramaturgs Artūrs Dīcis, režisore Laura Groza, režisors Sergejs Golomazovs, kulturoloģe Lina Ovčiņņikova, aktieru trupas vadītājs Aleksandrs Gerbutovs, pārdošanas un mārketinga vadītāja Madara Zajaca.

Vēstulē norādīts, ka Čehova teātris par vienu no saviem galvenajiem pamatuzdevumiem ir izvirzījis Latvijas sabiedrības saliedēšanu un dialoga veicināšanu, kā pamatā ir jābūt savstarpējai ieinteresētībai, cieņai un sapratnei: “Ņemot vērā emocionālo eskalāciju mūsu sabiedrībā, šis uzdevums ir gana izaicinošs un grūts, bet kādam tas ir jādara,” teikts ziņojumā.

Kopš kara Ukrainā pirmajām dienām Čehova teātris pauž savu nepārprotamo nostāju pret agresiju un vardarbību, nosodot Krievijas uzbrukumu Ukrainas teritorijā. Teātra pozīcija tiek atspoguļota visdažādākajos veidos:

• vizuālie materiāli (teksti uz biļetēm un drukātajos materiālos, logotipa vizualizēšana Ukrainas karoga krāsās Teātra sociālajos tīklos), audio materiāli;
• Danas Bjorkas uzruna skatītājiem pirms katras izrādes un ievērojams apjoms ar teātra vadības un mākslinieku izteikumiem pašmāju un ārzemju intervijās;
• uzstāšanās publiskajos pasākumos (Latvijas Teātra Darbinieku Savienības organizētais pretkara mītiņš pie Krievijas vēstniecības, vairāki masu pasākumi bēgļu atbalstam pie Brīvības pieminekļa);
• praktiskā palīdzība (atbalsts ukraiņu bēgļiem, piedāvājot bezmaksas biļetes uz teātra izrādēm, noteikta skaita štata darbavietu nodrošinājums; kara sākumā liela daļa tā darbinieku ir parūpējušies arī par bēgļu izmitināšanu savās dzīves vietās);
• repertuāra politika (teātris regulāri pilnveido savu repertuāru ar izrādēm, kas skar sabiedriski nozīmīgas un asas tēmas, vērstas uz dialogu un humānistiskām vērtībām);
• sociālā atbildība (Čehova teātris jau otro gadu sadarbībā ar LSM portālu organizē diskusijas jaunizveidotajā platformā “Bez punkta uz i”, aicinot dažādu nozaru viedokļu līderus izteikties par Latvijā nozīmīgām tēmām;
• Latvijā vienīgās teātra galerijas darbība Kaļķu un Kalēju ielu krustojumā, kas ir pieejama visiem garāmgājējiem jebkuras diennakts stundā. Teātra galerijas izstādes tiek veidotas pārdomu un dialoga veicināšanai par sensitīvām tēmām šodienas sabiedrībā.

Teātra mākslinieciskā kolēģija atzīst, ka verbālā valoda ir pamata instruments un atslēgas faktors cilvēku komunikācijā visā pasaulē: “Tāpat arī krievu valoda nav agresors, bet saziņas instruments, un viss ir atkarīgs no tā, kā to lietot: kādas domas izteikt, kādas vērtības pārstāvēt un aizstāvēt.”

Kolēģija atsaucas uz ukraiņu mākslinieku Andreju Daņilko (plašāk pazīstamu kā Verku Serdjučku), kurš komentējis krievu valodas pielietojumu savā daiļradē: “(..) nevis es runāju agresorvalodā, bet agresors runā krievu valodā. Vai saprotat atšķirību? Valoda ir dota komunikācijai. (..)”

Vēstulē norādīts, ka līdz šim Čehova teātris nav saņēmis sūdzības par krievu valodas klātbūtni vizuālajā un verbālajā komunikācijā, bet tieši otrādi – kopš 2022. gada februāra teātris ir saņēmis neskaitāmi daudz pateicību no kara bēgļiem par teātra nostāju un sniegto iespēju baudīt kultūru viņiem saprotamā valodā valstī, kas viņiem sniedz patvērumu.

“Tagad, kad Krievijas Federācija uzsākusi karu Ukrainā, ļoti svarīgi tieši krievu valodā skaļi nodrošināt saturu, kas nesakrīt ar Krievijas propagandu, jo tas ir visefektīvākais veids, kā uzrunāt apmaldījušos prātus un pretoties viltus naratīviem, ko arī aktīvi un nepārprotami dara Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris,” pausts vēstulē, turpinot:

“Mēģinājumi izskaust, noniecināt, demonizēt vai ignorēt jebkādu valodu ir visneefektīvākā stratēģija, ja valsts vēlas rūpēties par savas sabiedrības saliedēšanu, izglītotību, inteliģenci un viedumu, nevis apzināti naidot un šķelt.

Tas arī ir attiecināms uz krievu valodas pielietošanu komunikācijā Rīgas pilsētvidē, turklāt stingri ievērojot valsts valodas likumu un nepārprotami atzīstot latviešu valodu par Latvijas Republikas vienīgo valsts valodu, kuru ir jāprot lietot katram Latvijas pilsonim un cilvēkam, kurš jūtas piederīgs šai zemei. Arī par šo vērtību Čehova teātris iekšēji un ārēji iestājas savā retorikā un rīcībā.”

Atgriežoties pie Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka nosūtītās vēstules Tieslietu ministrijai, tajā norādīts, ka pēdējais redzamākais krievu valodas lietošanas gadījums pilsētvidē, kas ieguvis arī plašu rezonansi sabiedrībā, ir VSIA "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris" izvietotie reklāmas plakāti un divu informatīvo karogu izvietojums uz teātra ēkas fasādes, kas atrodas Kaļķu ielā 16, Rīgā.

Minētajos objektos izvietota Rīgas Krievu teātra informācija ar tekstu vispirms valsts valodā un līdztekus tekstu krievu valodā.

Pēc Rīgas Krievu teātra iesnieguma ar lūgumu saskaņot minētos objektus Rīgas pašvaldība vērsās pie Valsts valodas centra (VVC), lai tas apstiprinātu vai noraidītu teātra ieceri.

Centrs konstatēja, ka Rīgas Krievu teātra plānotā vides reklāma var tikt saistīta ar starptautisko tūrismu Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par valodu lietošanu informācijā" izpratnē un reklāmā ir ievērots Valsts valodas likumā ietvertais valsts valodas prioritātes princips.

VVC arī secināja, ka teātra vides reklāma uzskatāma par atbilstošu valsts valodas lietošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Saņemot šādu centra viedokli, pašvaldība no valodas lietojuma viedokļa nevarēja atteikt saskaņot teātra ieceri.