:format(webp)/nginx/o/2024/03/01/15922749t1hc3fd.jpg)
Gadā vasara ir tikai viena. Lai gan tās oficiālais ilgums ir trīs mēneši, mēs visi ļoti labi zinām, ka tā paskrien kā viena diena.
Jau aprīlī visas vasaras nedēļas nogales ir aizsistas ar sporta spēlēm, laivu braucieniem, festivāliem un kapusvētkiem, turklāt tam visam pa vidu vēl jāpaspēj piedalīties vismaz vienā klusēšanas retrītā; jāvēro, kā nogatavojas vienīgais tomāts tavas urbānā gārdeninga kastes dobē; jāpiespiež vecāki doties vismaz divu dienu ceļojumā pa Lietuvu; jāvadā bērni uz nometnēm – tiklīdz viena beigusies Pāvilostā, tā pāri visai Latvijai jāved uz nākamo, kas noris gleznaino Daugavas loku krastā.
/nginx/o/2024/08/25/16314453t1h9138.jpg)
Ikviens latvietis vasarā izjūt milzu spiedienu uz obligātu atpūtu. Turklāt neder šāda tāda atpūta, tai jābūt videi, vietējiem uzņēmumiem un mājražotājiem draudzīgai, nekādas sēdēšanas telefonos un laptopos, sēdēt drīkst tikai laivā vai uz SUP dēļa. Nu labi, var arī pie kartupeļu spaiņa, ja mamma pielikusi pie tupeņu mizošanas.