Intars Rešetins-Pētersons: "Teātra vide šobrīd man šķiet ļoti toksiska"

Tuvojoties jaunajai teātra sezonai, Rešetinam-Pētersonam vaicā, vai viņā nenovibrē kāda emocionāla stīga par to, ka gribētos piederēt kāda teātra štatam? Uz to viņš atbild tieši: "Es esmu brīvs! Negribu būt iejūgts! Liekot roku uz sirds, varu teikt:

apbrīnoju kolēģus, kuri kalpo teātra dieviem.

Tā ir godprātīga kalpošana, zinu, ko nozīmē strādāt no rīta līdz vakaram. Savu aiziešanu nenožēloju. Varbūt izklausīsies augstprātīgi, bet nevēlos apkalpot citu gaumi tādā teātrī, kāds tas ir šobrīd."

Intervijā viņš piemin Dailes teātra režisoru Juri Žagaru, sakot, ka, stājoties amatā, viņš nācis ar savu režisoru. "Tas Kultūras ministrijai šķiet brīnišķīgs tandēms, bet

es zināju, ka tas būs projektu teātris, un tā tas arī šobrīd ir.

Ministrija ir apmierināta un nauda griežas, tas nekas, ka latviešu režisori Dailes teātri nestrādā, iestudē lielākoties ārzemnieki, bet acīmredzot tāda Londonas filiāle var pastāvēt. Bet tā vairs nav mana cīņa. Ja aktieri to akceptē, es vēlu teātrim izdošanos."

Viņš turpina: "Tagad, kad esmu prom, esmu piefiksējis, ka brīvība ir arī staigāt bez maskas - man nav jāsmaida, nav jābūt pieklājīgam, ja to nevēlos, varu būt tāds, kāds jūtos. (Ar izteiksmi.) Man dziļi nospļauties, ko par mani domā kādi konkrēti cilvēki. (..) Kad esi aktieris, tad gribi būt kā dolārs. Tā ir profesijas blakne - tev ir jāpatīk."

Rešetins arī norāda: "Teātra vide šobrīd man šķiet ļoti toksiska, un esmu priecīgs, ka varu to popkornu ēst no malas un neesmu iesaistīts. Lai attīstās, lai nomierinās, un - lai viņiem veicas! Iespējams, man pašam ir jānomierinās, man pašam ir vajadzīgs laiks un atelpa. Bet neatgriezīšos profesionālā teātrī, ja nevarēšu realizēt savus stāstus tā, kā tos redzu es."

Kā zināms, Rešetins-Pētersons 1998. gadā iestājās aktieros. Viņš bija Dailes teātra aktieris līdz 2018./2019. gada sezonai. Pēdējos gados viņš darbojas kā režisors.

Pilnu interviju lasi žurnāla "Ieva" 28. augusta numurā!