:format(webp)/nginx/o/2021/04/28/13751787t1h827d.jpg)
Tas bija 2024. gada 7. janvāris, kad pēc vakariņām ar meitenēm no fizioterapijas, kas nu jau kļuvušas par draudzenēm, Ieva skaļi izteica vēlmi doties pārgājienā apkārt Monblānam. “Varbūt nākamgad...” nedroši sacīja Sanita, taču pāris vīna glāzes vēlāk biļetes bija kabatā. Tieši tik vienkārši. Un tā drosmīga dāmu četrotne - Ieva, Sanita, Olga un Margita - sāka gatavoties augusta piedzīvojumam 170 km garumā – ar mugursomu, telti un paciņās sasvērtām auzu pārslām.
Doma par Monblānu Ievai radās tāpēc, ka vairāki mūsu vadošie taku skrējēji ir piedalījušies “Ultra-Trail du Mont-Blanc” skrējienā un atzinīgi to novērtējuši. “Saklausījos, ka to dēvē par taku skrējēju olimpiskajām spēlēm un tas esot viens no skaistākajiem (ja ne pats skaistākais) maršruts Eiropā. Paskatoties pāris video “YouTube”, sapratu: jā, es arī gribu! Bet to, ko tas reāli nozīmē, sapratu tikai pārgājiena trešajā dienā... Tāda pieredze nebija bijusi,” saka Ieva.
Ja 7. janvārī tika nopirktas biļetes, tad jau 9. janvārī Ieva sāka gatavoties ceļam.
Katrs pats atbildīgs par savu fizisko sagatavotību. Bet nu par praktisko pusi. Šajā rakstā Ieva dalās ar ieteikumiem par somas kārtošanu, ceļa plānošanu, kā arī ierakstiem no dienasgrāmatas par katrā no šīm 10 dienām piedzīvoto. Godīgi un noderīgi.
/nginx/o/2024/08/30/16323449t1hd93a.jpg)
Par somu: Ievai uzticama ir 40 litru pārgājienu soma. “Ja nepiekrāmē pilnu "kapuci", tā ir rokas bagāžas izmērā,” saka Ieva. Ceļabiedrenēm somas bija 68 litri; viņu koncepts bija – tādā veidā vieglāk kaut ko izņemt, nekrāmējot visu ārā.