Mūsu tikšanās vieta – Fon Stricka villas terase Rīgā, kur paralēli mūsu sarunai norisinās “Baltic Sea Docs” profesionāļu semināri, kurus pēcpusdienā nomainīs filmu projektu piči jeb prezentācijas, kuru tālākais mērķis ir gūt sadarbības partnerus konkrētās ieceres īstenošanai.

Toms Treibergs: Lūdzu, pastāstiet, kā jūsu iegūtā izglītība vispirms Stenfordā un tad Ņujorkā jums palīdzēja jūsu karjeras sākotnē un palīdz šobrīd?

Bezils Ciokoss: Bakalaura grādu ieguvu laikā, kad mana universitāte nepiedāvāja pievērsties filmām. Tāpēc es nevarēju iegūt grādu kino zinātnē bakalaura līmenī. Bet angļu literatūras un humanitārās studijas man ir noderējušas vienmēr un kalpojušas pilnīgi universālā mērogā. Pēdējos divos bakalaura gados es atradu daudz dažādu veidu, kā mēģināt rakstīt par kino un iekļaut filmu kā izpētes lauku savā noslēguma darbā.

Zināju, ka tas, uz ko vēlos koncentrēties, ir kino.

Sākotnēji domāju, ka būšu akadēmiķis – pieļāvu, ka varētu būt profesors kino zinātnē. Tāpēc es devos uz Ņujorkas Universitāti, lai studētu kino, vairāk koncentrējoties uz šī medija vēsturi, teoriju, estētiku un tamlīdzīgi, nevis domājot, ka rīkošu festivālus. Tā sagadījās, ka studijas man padevās viegli un parādījās salīdzinoši daudz brīva laika.

Šķita, ka vajadzētu vairāk pašizglītoties, skatīties filmas. Es devos uz kino katru dienu, pastāvīgi, visa gada griezumā. Sāku piedalīties kā brīvprātīgais filmu festivālos Sanfrancisko, kur tobrīd dzīvoju, tobrīd domāju, ka arī šī pieredze man palīdzēs manam maģistra darbam. Pamanīju sludinājumu par filmu festivālu, kurš meklēja praktikantus. Tā es sāku stažēties kinofestivālā “NewFest” Ņujorkā, un galu galā kļuvu par tā izpilddirektoru un arī māksliniecisko vadītāju.