2000. gada Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas vēsturē iegāja kā vienas no sīvākajām un diskutablākajām vēlēšanām, kādas valstī jebkad notikušas. Republikāņu prezidenta amata  kandidāts Džordžs Bušs kļuva par pirmo prezidentu ASV vēsturē kopš Bendžamina Herisona 1888. gadā, kurš uzvarējis vēlēšanās, saņemot mazāk balsu nekā viņa pretinieks.

Vēlēšanu rezultātu noteica vien nieka 537 balsis Floridā. Neskatoties uz šādu niecīgu pārsvaru, tam bija izšķiroša nozīme vēlēšanu iznākuma noteikšanā. Pārsvars Floridā ļāva viņam iegūt 25 elektoru balsis, kas galu galā nodrošināja viņam prezidenta krēslu, pat neskatoties uz to, ka tautas balsojumā ASV viņš saņēma par pusmiljonu mazāk balsu nekā viņa sāncensis Gors.

Kas notika Floridā?

2000. gada 7. novembra ASV prezidenta vēlēšanās sākotnēji tika ziņots par Gora uzvaru Floridā, taču vēlāk tika paziņots par Buša uzvaru ar dažu balsu pārsvaru. Gors, reaģējot uz situāciju, iesaistījās juridiskā cīņā par ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu izšķirošajā Floridas štatā.

Tā kā jau šajā laikā vēlēšanu rezultātu apstrāde notika automatizēti, Floridas Augstākā tiesa lika biļetenus pārskaitīt ar rokām. Skaitīšana sākās 9. decembrī, tomēr tās pašas dienas pēcpusdienā tika pārtraukta. ASV Augstākās tiesas lēmums nobloķēja Gora pieprasīto balsu pārskaitīšanu ar rokām dažos Floridas apgabalos un tādējādi galīgi sagrāva Gora pēdējās cerības uz uzvaru vēlēšanās. Iegūstot 25 ASV elektoru kolēģijas pārstāvju balsis Floridā un vēl 246 pārējos ASV štatos, Bušs kļuva par 43. ASV prezidentu.

Tieši Floridas elektoru balsis bija izšķirošas visā vēlēšanu cīņā, Bušam ar vienu balsi ļaujot pārsniegt 270 elektoru balsu robežu, lai kļūtu par prezidentu.

2000. gada 13. decembra vakarā Bušs vērsās pie tautas ar uzrunu, kurā paziņoja par savu ievēlēšanu un solīja likvidēt prezidenta vēlēšanu izraisītās domstarpības un aizvainojumus.

Stundu pirms Buša pie ASV tautas ar uzrunu vērsās Gors, atzīstot Buša uzvaru vēlēšanās un aicinot amerikāņus atbalstīt jauno prezidentu.

537 balsis, kas mainīja pasauli

Amerikāņu režisora Billija Korbena dokumentālā filma "537 balsis" ("537 Votes"), kas skatāma LMT Viedtelevīzijā, ir aizraujošs stāsts par vienu no pretrunīgākajiem brīžiem ne tikai Amerikas Savienoto Valstu, bet arī visas pasaules vēsturē.

Tā sniedz ne tikai plašu ieskatu nu jau aizmirstajos 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanu notikumos, kas saistīti ar balsu pārskaitīšanu Floridas štatā, bet arī veiksmīgi apvieno humora, sašutuma un vēsturiskā konteksta analīzi, piedāvājot skatītājiem fascinējošu ieskatu vēlēšanās, kuras pārauga krīzē un, iespējams, pat mainīja pasaules nākotni.

Video: Dokumentālās filmas "537 balsis" kaceklis

Galu galā neviens šodien nevar noliegt, ka Buša administrācijas īstenotā ārpolitika atstāja ilgtermiņa ietekmi gan uz ASV, gan arī pasaules politiku. Īpaši to var attiecināt uz Irākas karu 2003. gadā, kas būtiski ietekmēja starptautisko attiecību sistēmu un pasaules valstu savstarpējās attiecības. Ja vēlēšanās uzvaras laurus būtu plūcis demokrāts Els Gors, pasaule, iespējams šobrīd būtu citādāka...

Gors: Manuprāt, Džordžam Bušam ir sirsnīga, pievilcīga personība, bet prezidentūra ir kas vairāk nekā popularitātes konkurss

Kā norāda vairāki eksperti, gadījumā, ja 2000. gadā par ASV prezidentu būtu kļuvis Els Gors, pasaule būtu devusies citā virzienā. Īpaši to var attiecināt uz diviem svarīgiem jautājumiem: ASV īstenoto ārpolitiku un klimata pārmaiņām.

Buša prezidentūras astotajā mēnesī notika 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV. Atbildot uz to, Bušs sāka karu pret terorismu, tostarp arī starptautisku militāru kampaņu, kas ietvēra karu Afganistānā, kuru sāka 2001. gadā, un karu Irākā, kas tika sākts 2003. gadā.

Kā norāda eksperti, Gora prezidentūra ārpolitikā, visticamāk, būtu atšķīrusies no Buša administrācijas realizētās politikas. Nav šaubu, ka viņš būtu reaģējis uz 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV, tomēr viņa pieeja karam pret terorismu varētu būt diplomātiskāka.

Ekspertu ieskatā Gors būtu izvairījies no kara Afganistānā un Irākā. Nav noslēpums, ka Irākas karš, bez šaubām, kļuva par vispretrunīgāk vērtēto Buša prezidentūras aspektu. Irākas karš lielā mērā veicināja situācijas destabilizāciju Tuvajos Austrumos un sekmēja teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" nostiprināšanos reģionā, tostarp Afganistānā un Sīrijā. 

Gors, būdams aizrautīgs vides aizstāvis, jau izsenis iestājās par klimata pārmaiņu apkarošanu. Viņa uzvaras gadījumā ASV, iespējams, būtu īstenojušas ambiciozākus pasākumus cīņai pret klimata pārmaiņām, piemēram, veicinot ātrāku globālo reakciju uz klimata krīzi.

Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka uzsvars tiktu likts uz atjaunojamās enerģijas nozīmi 21. gadsimtā, mērķtiecīgāk samazinot valsts atkarību no fosilā kurināmā un agrāk pievēršoties globālās sasilšanas jautājuma risināšanai. 

Mūsdienu pasaulē, kad klimata pārmaiņu tēma ir īpaši aktuāla, Gora agrīnā līderība un zināšanas šajos jautājumos šķiet īpaši nozīmīgas. Vairāki eksperti asi kritizē Buša administrācijas piesardzīgo attieksmi ar klimatu saistītajos jautājumos laika posmā no 2000. līdz 2008. gadam.

Ekspertu ieskatā ASV šajā laikā būtu bijis jāuzņemas aktīvāka līderība klimata jomā. Tādā gadījumā mums šodien būtu iespēja atrasties daudz labākā pozīcijā, saskaroties ar aizvien intensīvākām dabas katastrofām, klimata pārmaiņām un citām ar apkārtējo vidi saistītām aktualitātēm.

Dokumentālās filmas stāsts joprojām aktuāls un satraucošs arī mūsdienās

Neskatoties uz to, ka kopš 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanām nu jau pagājuši gandrīz 24 gadi, dokumentālajā filmā "537 balsis" atklātais stāsts joprojām šķiet biedējoši aktuāls.

Filma mums skarbā veidā atgādina arī par to, cik ievainojami ir attīstītajās valstīs notiekošie demokrātiskie procesi. 2000. gada vēlēšanu notikumus pat savā veidā varētu saukt par priekšvēstnesi mūsdienu norisēm: dezinformāciju ar mērķi ietekmēt sabiedrības viedokli vai ārvalstu iejaukšanos citu valstu vēlēšanu procesos u.c.

Laiki mainās, un klimata pārmaiņas - viens no Gora politiskās karjeras noteicošajiem aspektiem - šobrīd ir kļuvušas par vienu no aktuālākajiem jautājumiem pasaulē, jo valstis nepārtraukti cīnās ar ārkārtējiem laikapstākļiem, jūras līmeņa paaugstināšanos un arvien skaļākiem aicinājumiem rīkoties.

Ne mazāk svarīgi, ka "537 balsis" liek skatītājiem pārdomāt politisko lēmumu un zaudēto iespēju sekas. Ja 537 vēlētāji Floridā būtu devušies uz vēlēšanām un nobalsojuši citādi, vai mēs šodien saskartos ar to pašu klimata krīzi? Vai mēs būtu izvairījušies no kara, kas satricināja Tuvos Austrumus un izraisīja ilgtermiņa ģeopolitisko krīzi reģionā?

"537 balsis" ir aizraujoša un nozīmīga dokumentālā filma, kas prasmīgi sasaista 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanu notikumus Floridā ar plašākām vēsturiskām tēmām, kas turpina ietekmēt mūsu pasauli mūsdienās.

Filma nav tikai par pagātni; tā ir kā objektīvs, caur kuru skatīties uz tagadni un saprast, ka ne tikai vienas valsts, bet pat pasaules liktenis var būt atkarīgs no vismazākajām niansēm. Tā kalpo kā skarbs atgādinājums, ka katra balss ir svarīga, un politisko izvēļu sekas var atbalsoties gadu desmitiem ilgi.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".