Filmas “Sausi slīkstot” scenārija ideja nav izdomāta, bet ļoti personiska. Pirms vairākiem gadiem Laurīns Bareiša atdzīvināja savu divgadīgo dēlu, un tam sekoja neskaitāmas panikas lēkmes un bažas par bērna dzīvību, kas tik labi saprotamas visiem vecākiem.
Lai saprastu savas emocijas, Bareiša liktenīgo situāciju, kas ilgusi ne vairāk kā minūti, savā prātā izdzīvojis daudzas reizes, un, par laimi, toreiz viss beidzies labi un bez jebkādām blaknēm. Taču viņš pamanīja, ka, vēlreiz un vēlreiz šo spilgto epizodi atceroties, prāts viņu sargā un piedāvā dažādus skatījumus, kas savukārt kļuva par pamatu filmas četru varoņu reakcijai uz to, kas noticis pie ezera – un ne tikai! Katrā situācijā katrs varonis reaģē savādāk – vai tā būtu īstā cīņa, vai sparings, vai vakariņas ar orgānu donoru, vai attiecības starp māsām un viņu vīriem.
Filmas montāžu Laurīns Bareiša, kurš ir arī “Sausi slīkstot” režisors, scenārists un operators, simboliski pielīdzinājis “sausajai slīkšanai” – ļoti retai parādībai, kas šajā filmā kalpo kā abu māsu ģimeņu noklusēto problēmu katalizators, un piedzīvotā traģēdija kļūst par atskaites punktu, pēc kura varoņi ir spiesti samierināties ar piedzīvoto un dzīvot tālāk.
Laurīns Bareiša dzimis 1988. gadā un ieguvis maģistra grādu kino režijā. Starptautisku atzinību viņš ieguva ar debijas filmu “Svētceļnieki” (2021), kas saņēma balvu Venēcijas kino festivālā, kur bija izrādīta apakšprogrammā “Horizonti”, un tika izrādīta arī Salonikos un citos kino festivālos. Viņš strādā arī kā operators, un Bareišas īsfilmas bijušais iekļautas gan Venēcijas, gan Lokarno, gan Berlīnes kino festivālu programmās.