Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Baltijas Baleta teātra vadītāja Marija Šimulinaite: “Mūsu vienīgie finansētāji ir mūsu skatītāji”

Horeogrāfe, pedagoģe un režisore Marija Simona Šimulinaite. Foto: Baltijos Baleto Teatras

Pirmdien, 4. novembrī, VEF Kultūras pilī norisināsies 29. Baltijas Baleta festivāla noslēdzošais notikums – Baltijas Baleta teātra (Baltijos Baleto Teatras) mūsdienu baleta izrāde “Cita pasaule”, kurā satiksies deja, grupas “Depeche Mode” mūzika un nākotnes fantāzijas lāzergaismu rakstos.

Baltijas Baleta teātra trupā strādā dejotāji no Lietuvas, Francijas, Brazīlijas un Itālijas. Kopš teātra pirmsākumiem 2009. gadā arī viens rīdzinieks – baltkrievu izcelsmes dejotājs Vladimirs Latišonoks.

Baltijas Baleta teātra trupas dejotājs Vladimirs Latišonoks.
Baltijas Baleta teātra trupas dejotājs Vladimirs Latišonoks. Foto: Baltijos Baleto Teatras

Trupu veido jauna, ambicioza un talantīga komanda – mākslinieki, kuri studējuši un strādājuši ārzemēs, bet kuriem ir vēlme strādāt un radīt savā dzimtenē vai, kā tas ir citu Eiropas valstu dejotāju gadījumos – vēlme strādāt tieši Baltijas Baleta teātrī, tādējādi iekļaujoties vispirms Lietuvas, bet tad jau arī, plašāk lūkojoties, Baltijas kultūrtelpā.

Šodien trupā strādā četrpadsmit dejotāji, tomēr interese par dalību teātrī arvien ir neatslābstoša, tāpēc pēc rūpīgiem atlases konkursiem secināms, ka dejotāju skaits pieaug.

Trupas galvenais dejas stils ir neoklasicisma balets. Baleta kontekstam neierasti skaņdarbi, oriģināli risināta scenogrāfija un īpašs uzsvars uz gaismu partitūru kopumā veido netradicionālas, dinamiskas baleta izpausmes, vienlaikus uzmanoties, lai to sniegums izrāžu formātā būtu demokrātiski pieejamas skatītājiem.

Lai pārrunātu gaidāmo Baltijas Baleta teātra viesizrādi Rīgā, platformā Zoom sazinājos ar tā māksliniecisko vadītāju, kādreizējo balerīnu, šobrīd – horeogrāfi, pedagoģi un režisori Mariju Simonu Šimulinaiti (Marija Simona Šimulynaitė).

Skats no Baltijas Baleta teātra iestudējuma "Cita pasaule".
Skats no Baltijas Baleta teātra iestudējuma "Cita pasaule". Foto: Baltijos Baleto Teatras

Toms Treibergs: Lūdzu, pastāstiet par uzvedumu “Cita pasaule”, kuru Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā redzēsim Rīgā, 4. novembrī VEF Kultūras pilī. No festivāla organizatoriem sapratu, ka tas būs ļoti krāšņs piedzīvojums. Kas, jūsuprāt, to padara tik krāšņu?

Marija Simona Šimulinaite: Šo uzvedumu es izveidoju tajā pašā laikā, kad tapa arī Baltijas Baleta teātris, ap 2009. gadu. Tolaik es biju jauna maksimāliste (smejas) un šobrīd varu novērtēt, kā tas laika gaitā ir mainījies. Sākotnēji tā intonācija bija ļoti gotiska. Arī pirmajā iestudējuma versijā tā muzikālo vadmotīvu veidoja grupas “Depeche Mode” skaņdarbi, taču viņi ir rakstījuši arī jaunu mūziku un arī to esmu pamainījusi, sekojot laikmeta gaitas nomaiņai.

Galvenais vēstījums, ko ar šo uzvedumu vēlējos risināt, ir tas, ka mūsu dzīves ir kā pildspalvu serdenīši. Piedzimstot mēs tos saņemam pilnus, un tālāk – gadu pēc gada mēs sevi itin kā uzrakstām, atstājam tintes nospiedumus uz papīra… Un šī tinte, manuprāt, ir pati dzīve.

Papildus tam caur dejas valodu mēs domājam par katra cilvēka emocionālo pasauli, cik atšķirīgi mēs katrs uztveram realitāti. Gan ņemot vērā to, kā uz apkārt notiekošo skatās vīrieša, kā – sievietes acis.

Skats no Baltijas Baleta teātra iestudējuma "Cita pasaule".
Skats no Baltijas Baleta teātra iestudējuma "Cita pasaule". Foto: Baltijos Baleto Teatras

Otrs iespaidotājs šim iestudējumam ir rakstnieka Haruki Murakami romāns “Skarbā brīnumzeme un pasaules gals”. Pašā pirmajā “Citas pasaules” inscenējumā es uz dejotāju sejām nolēmu uzlikt maskas, tā pasvītrojot sensitīvo dabu, kuru mēs katrs sevī nēsājam kaut kur dziļi iekšienē. Tad, kad sākās Covid-19 pandēmija, maskas ieguva jau pavisam jaunu simboliku un, manuprāt, skatītāji tagad šo iestudējumu skatās gluži citādākā rakursā, nekā pirms šīs ļoti pārveidojošās, daudzu dzīves ietekmējošās pieredzes.

Nepalaid garām!

Uz augšu