Tuvojas visiem labi zināmie pretrunīgie, “no Amerikas ievazātie” svētki. Ja ar Valentīndienu kaut kā esam tikuši galā, to pieņēmuši, aizbildinoties, ka svinēt mīlestību varbūt nav nemaz tik slikti, februāra vidū neviļus nopērkot šokolādes kasti sirds formā un mājās to klusi iegrūžot savam mīļākajam bubinātājam rokās, tad Halovīna mošķiem “manā laikā tā nebija” burkšķētāju simpātijas iekarot ir sarežģītāk…

Ar mākslīgajām asinīm nošķiestās sejas un plastmasas (bet izskatās kā īsti!) naži bērneļu galvās daudziem vecākiem un jo īpaši vecvecākiem šķiet īpaši atbaidošs skats, kas ir par iemeslu tam, ka izskan klusāki un skaļāki sālīti un pārsālīti izteicieni, izsaucieni, brēkas un pat draudi piebeigt nelatvisko mošķu ālēšanos.

Neturēšu sveci, kā arī mākslīgo asiņu burku zem pūra un likšu savas kārtis galdā – arī “manā laikā tā nebija”! Helovīns, tāpat kā Coca-Cola un apskāvieni draugu starpā bija vien amerikāņu seriālos redzēta parādība, kam ar manu reālo ikdienas dzīvi nebija nekāda sakara.

Pēc kāda laika veikalu plauktos uzradās tumšbrūnais burbuļdzēriens, satiekoties es sāku apskaut draugus un arī Halovīns izkāpa no televizoriem un pašpārliecināti ienāca skolas gaiteņos. Kad ķirbīši, sikspārņi un citi svētku aksesuāri parādījās arī veikalos, vairs nebija, kur bēgt –

Komentāri
CopyDraugiem X Whatsapp