Olita Nigule (dz. Rumba) dzimusi 1933. gada 14. oktobrī Tukuma apriņķa Jaunpils pagasta "Staros", mācības uzsāka 1940.gadā Jaunpils vidusskolā un pēc tās beigšanas 1949.gadā izglītību turpināja Rīgas Daiļamatniecības vidusskolas (RLMV, kopš 1953.gada Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola) Dekoratīvās tēlniecības nodaļā (tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Formas dizaina izglītības programma). RLMV pedagogi bija: tēlnieki Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Līze Dzeguze (1908-1992; RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), Eduards Klēbahs (1899-1967; RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas vadītājs, pedagogs 1949-1967), Ella Leimane (1910-2004; RLMV pedagoģe 1948-1965), arhitekti Bruno Artmanis (1915-2007; RLMV pedagogs 1953-1954), Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), gleznotāji Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Jūlijs Viļumainis (1909-1981; RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1946, 1949-1953) u.c. RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļā līdzās Olitai Nigulei mācījās nākamais kinorežisors Gunārs Piesis (1931-1996), gleznotājs Aldis Kļaviņš, tēlniece Valentīna Zeile, Gunārs Ozols u.c.

RLMV mācību programma tolaik bija orientēta uz klasiskās mākslas valodas un latviešu tautas mākslas sintēzi, tās ietvaros tika apgūta latviešu tautas ornamentika un etnogrāfisko rakstu valoda.

Olita Nigule absolvēja RLMV 1954. gadā ar diplomdarbu – metu “Strūklaka Jaunpils vidusskolai”, kā ietvaros tika izstrādāti strūklakas apdares flīžu modeļi. RLMV absolventi strādāja arī pie “Kolhoznieku nama” (tag. Latvijas Zinātņu akadēmija) zāles un fasādes skulpturālā noformējuma un piedalījās Rīgas lidostas (tag. Spilves lidosta) griestu dekoratīvajā apgleznošanā.

Pēc RLMV beigšanas 1954.gadā Olita Nigule un vēl četri audzēkņi nolēma stāties Ļeņingradas I.Repina Glezniecības, tēlniecības, arhitektūras institūtā (SMA, tag. Sanktpēterburgas Mākslas akadēmija, Krievija), tomēr bez piemērotas sagatavošanas neizdevās nokārtot iestājeksāmenus. Olita Nigule atgriezās Rīgā un strādāja brigādē būvtēlnieku artelī “Spectehnika”, kur darbus vadīja brigadieris amatnieks Jānis Krūmiņš, Dzirnavu ielā 46, Rīgā (tag. LKA “Zirgu pasts”). Līdzās Olitai Nigulei brigādē strādāja RLMV kursa biedrenes Asja Reka, Rita Pētersone, Skaidrīte Lindberga u.c., vēlāk viņa strādāja būvtēlnieku artelī “Daiļkrāsotājs” un realizēja interjera projektu tekstilpreču veikalam bij. K.Marksa ielā (tag. Ģertrūdes ielā 12, Rīgā), bij. Dzelzceļa valdes ēkai (tag. VAS “Latvijas Dzelzceļš”, Dzirnavu 147, Rīga) u.c.

Olita Nigule strādāja par būvplastikas veidotāju bij. LPSR Kultūras ministrijas Arhitektūras pārvaldes Zinātniskās Restaurācijas ražošanas darbnīcā (1954-1955). Viens no objektiem bija Latvijas Arhitektu savienības (LAS) “Arhitektu nama” atjaunošana Torņu ielā 11, Rīgā. Rīgas pilsētas Izpildu komiteja piešķīra LAS papildus telpas ēkā blakus “Zviedru vārtiem” un pārbūves projekta autors bija arhitekts Artūrs Reinfelds (1911-2003). Nama rekonstrukcija notika no 1953. līdz 1957. gadam. Ar Rīgas pašvaldību noslēgtajā līgumā bija paredzēts, ka projekta realizācijas laikā pēc autora norādēm var tikt veiktas izmaiņas. Darbus konsultēja arhitekts Ernests Štālbergs (1883-1958), Zinātniskās Restaurācijas ražošanas darbnīcas vadītājs bija arhitekts Rūdolfs Segliņš (1924-1986).

Olita Nigule pēc Artūra Reinfelda skicēm izstrādāja ēkas galvenās fasādes ieejas portāla plastiskā dekora metu, kā arī zāles dekoratīvās būvplastikas elementus – kapiteļus, zāles griestu kesonus, u.c. Veidojot tēlniece pielietoja latviešu etnogrāfiskā ornamenta un antīkā mantojuma formveides sintēzes metodi. Veidošanas process bija sarežģīts un tas notika ēkas bēniņu stāvā, kur bija jumta logi, un ģipša formu izgatavošanai vajadzīgo ūdeni bija ar spaiņiem jānes no pagraba.

Tomēr Olita Nigule darbu pie Arhitektu nama atjaunošanas pārtrauca un vēlāk strādāja pie būvplastikas rotājumiem bij. Tukuma pilsētas remontkantorī (1955-1956).

Lai sagatavotos iestājpārbaudījumiem Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā, Olita Nigule apmeklēja Latvijas PSR Arodbiedrību republikāniskās padomes kultūras nama Tēlniecības studiju (tag. Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”), vadītājs tolaik bija tēlnieks Harijs Fišers (1918-1989). Līdzās Olitai Nīgulei Tēlniecības studiju apmeklēja topošās tēlnieces Valentīna Zeile, Viktorija Pelše, tēlnieki - pašdarbnieki – Harija Fišera dzīvesbiedre Aleksandra Sakša-Fišere, Bērtulis Buls (1923–2005), Astra Zēberga, Laimonis Opmanis, Jānis Grauds (1904-1978), Antons Velikāns u.c.

Olita Nigule 1956.gadā nolēma turpināt profesionālo izglītību Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare).

LMA Tēlniecības nodaļas pedagogi tolaik bija Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicēji: Teodors Zaļkalns (1876-1972; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1944-1945, 1946-1958), Kārlis Zemdega (1894-1963; LMA Tēlniecības katedras vadītājs 1940-1941, pedagogs 1947-1962), Emīls Melderis (1889-1979; LMA tēlniecības pedagogs 1947-1962, 1958-1971, Tēlniecības katedras vadītājs 1945-1946, 1958-1971, konsultants līdz 1979), Kārlis Jansons (1896-1986; LMA tēlniecības pedagogs 1937-1972.g., vasaras prakses vadītājs līdz 1984), Arnolds Skribnovskis (1908-1989; LMA tēlniecības pedagogs 1940-1941, 1944-1956), Oļģerts Jaunarājs (1907-2003; LMA Zīmēšanas katedras asistents 1944-1950) u.c.

Olita Nigule 1961.gadā absolvēja LMA Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu “Darba rīts”, vadītājs Kārlis Zemdega. Līdzās Olitai Nigulei LMA Tēlniecības nodaļu pie vadītāja Kārļa Zemdegas absolvēja Andrejs Jansons (1937-2006) ar darbu “Brīvība”, kas bija veltīts Āfrikas tautu brīvības cīņām, Ilga Zandberga (1932-2013) ar darbu “Talcinieces”, Zezostris Ķēde (1936-2000) ar diplomdarbu “Darba rokas”.

Pēc LMA absolvēšanas, ļaujoties izglītības misijas sajūtai, Olita Nigule no 1961. līdz 1967. gadam strādāja par pedagoģi RLMV filiālē Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā (Rēzeknes LMV, tag. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola). Olita Nigule bija Rēzeknes LMV veidošanas, zīmēšanas un plastiskās anatomijas pedagoģe. Rēzeknes LMV tolaik strādāja akvareļgleznotājs Jānis Unda (1928-2000; Rēzeknes filiāles vadītājs 1959-1968, mākslas vēstures, gleznošanas, zīmēšanas, kompozīcijas un gleznošanas pedagogs 1972-1996), gleznotāja Mirdza Cimdiņa (1937-1994; Rēzeknes LMV pedagoģe kopš 1961), grafiķis Igors Moceičuks (1938-2005; Rēzeknes LMV pedagoģe kopš 1961), keramiķe Marta Krastiņa (1920-2006; Rēzeknes LMV Keramikas nodaļas vadītāja 1959-1975), Silva Linarte (1939-2018; Rēzeknes LMV pedagoģe 1961-1968, direktora vietniece mācību darbā 1968-1971). Rēzeknes LMV iestājpārbaudījumu komisijās piedalījās RLMV pedagogi: tēlnieks Leons Tomašickis (1904-1996), gleznotāja Ērika Romane (1920-2002). Olitas Nigules audzēkņi bija nākamie Rēzeknes LMV pedagogi – Antons Rancāns 1963. gadā absolvēja Rēzeknes LMV Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļu ar diplomdarbu “Sienas gleznojums puķu veikalam sgrafito tehnikā”, Pēteris Gleizdāns – ar diplomdarbu, trīs figūru kompozīcijas metu “Figurāla kompozīcijas gleznojums izstāžu hallei”. Rēzeknes LMV Keramikas nodaļu absolvēja Janīna Gribuste u.c. Olita Nigule līdzās darbam Rēzeknes LMV bija pulciņa vadītāja Rēzeknes kultūras namā, Rēzeknes pilsētas darbaļaužu deputātu padomes deputāte (1965, tag. Rēzeknes dome).

No 1967. līdz 1993. gadam Olita Nigule bija ilggadēja RLMV pedagoģe. RLMV pedagogi tolaik bija scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), dizainers Ziedonis Grigorjevs (RLMV direktors 1985-1990), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2002; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), tēlnieki Ojārs Siliņš (1927-2003; RLMV veidošanas pedagogs 1954-1968), Juris Mauriņš (1928-1993; RLMV veidošanas pedagogs 1954-1968), Ojārs Breģis (1942-2022; RLMV veidošanas pedagogs 1973-1977), Juris Zihmanis (RLMV pedagogs, Tēlniecības nodaļas vadītājs 1973-1985), Ligita Ulmane (RLMV veidošanas pedagoģe 1973-1977), mākslinieks Jānis Borgs (RLMV pedagogs 1966-1990), gleznotājs Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV zīmēšanas pedagogs 1954-2005) u.c.

Olita Nigule izstādēs piedalījās kopš 1963.gada: Republikāniskā Tēlotājas mākslas izstāde “VĻKJS - 45”(1963, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM), 23. Padomju Latvijas mākslas ceļojošā izstāde (1964, Ludza, Rēzekne, Daugavpils), Baltijas republiku dibināšanas 25.gadadienai veltītā izstāde (1966, Maskava, Krievija), Republikāniskā izstāde “Rudens” (1976, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Republikāniskā izstāde “Mākslas dienas” (1978, bij. izstāžu zāle “Latvija”), Baltijas republiku Tēlniecības kvadriennāle (1980, bij. MF izstāžu zāle Tēlnieku nams), “Ceļš” (2018, Rīgas Sv. Pētera baznīca) u.c.

Olita Nigule sadarbojusies ar LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātu “Māksla”, kura meistari veica darbu realizāciju materiālā un uzstādīšanu, vairāku darbu arhitekts bija tēlnieces dzīvesbiedrs Teodors Nigulis (1923–2020). Olitas Nigules 21.gs. darbus materiālā realizējuši akmeņkaļi Ivars Feldbergs un Sergejs Feldbergs.

Olita Nigule izstrādājusi pilsētvides dekoratīvas tēlniecības darbus – “Bērns ar bumbu” (1966, betons, h-60 cm, bij. Rēzeknes 5. bērnudārzs), “Spēks” (1968, alumīnija kalums, bij. Rīgas Skulptūru dārzs), “Strūklaka” (1990, bronza, h-1,2m, Smiltene), interjera tēlniecības darbus – cilnis “Alnis” (1972, kapara kalums, h-95cm, bij. Limbažu mednieku biedrības nams), monumentālās tēlniecības darbus – “1905. gada cīnītājiem” (1967, ar tēlnieku Hariju Sprinci (1928-2002), arhitekts Aleksandrs Vaļetovskis (1937-2011), Rēzekne), piemineklis Jonam Zvīdram (1971, arhitekts Roberts Lāviņš (1931-2022; Rēzeknes galvenais arhitekts), patinēts alumīnija kalums, 1,2m, betona pamatne (2000.gadā veikts teritorijas labiekārtojums un postaments apšūts ar tumša granīta plāksnēm), kalts MF kombināta “Māksla”, Gaujas ielā, Rīgā, Jānis Zibens (1909-1967), Vilnis Zibens (1934-2010), Rēzekne, Brīvības un Viļānu ielu krustojumā), “Piemineklis 1905.- 1907. gada cīnītājiem” (1981, arhitekts Teodors Nigulis, granīts, h-4,2m, Talsi), piemineklis “Sarkanā terora upuriem Raunā” (2000, arhitekts Teodors Nigulis, akmeņkalis Ivars Feldbergs, granīts); Latvijas kultūras darbiniekiem – diriģentam Jānim Bētiņam (1986, arhitekts Teodors Nigulis, bronza, granīts, h-3,2m, Irlava). piemiņas akmens rakstniekam Jānim Akurateram (1989, Ābeļu pagasts, “Jaunzemji”, tag. Jēkabpils novads, Ābeļu pagasta muzejs). Olita Nigule darbojusies arī memoriālajā tēlniecībā: kapa piemineklis gleznotājam Kārlim Hūnam (1973, arhitekts Teodors Nigulis, labradorīts, h-2,2m, Madlienas kapi), kapa piemineklis L.Krastiņai (1982, arhitekts Teodors Nigulis, granīts, h-1,7m, Rīgas Meža kapi), kapa piemineklis Bērenu dzimtai (1988, akmeņkalis Dzintars Šmalcs (1939-2000), granīts, 1,8m, Irlavas kapi), kapa piemineklis Palkavnieku ģimenei (1997, arhitekts Teodors Nigulis, akmeņkalis Ivars Feldbergs, granīts), kapa piemineklis Baložu ģimenei (1998, arhitekts Teodors Nigulis, akmeņkalis Ivars Feldbergs, granīts, Rīgas I Meža kapi), Viktorijai Caunai (arhitekts Teodors Nigulis, akmeņkalis Ivars Feldbergs, granīts, Ikšķiles kapi), kapa piemineklis arhitektam Teodoram Nigulim (2022, granīts, akmeņkalis Sergejs Feldbergs, Rīgas II Meža kapi) u.c. Māksliniece strādājusi animālijas žanrā veidojusi metus dārza skulptūrām – “Lauva” (2002), “Kaķis” (2003), “Apogi” (2004), “Purva putns” (2007), “Ezis” (2009), “Zivs” (2017), kā arī darbojusies medaļu mākslā.

Olita Nigule bija LMS biedre kopš 1973.gada un sākotnēji tikusi uzņemta ar tēlnieku Kārļa Jansona, Kārļa Baumaņa (1916-2011), Ellas Leimanes rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja, tēlnieka Laimoņa Blumberga (1919-2014) parakstītu ieteikumu, RLMV direktora, scenogrāfa Imanta Žūriņa parakstītu raksturojumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 15/25, tomēr, PSRS MS LMS valdes lēmumu 1973.gadā neapstiprināja, un saskaņā ar tā laika noteikumiem māksliniece atkārtoti tika uzņemta LMS 1987.gadā ar tēlnieku Jāņa Zariņa (1913-2000), Kārļa Baumaņa, Guntas Zemītes rekomendācijām, LMS Tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ojāra Siliņa parakstītu ieteikumu, RLMV direktora Ziedoņa Grigorjeva parakstītu raksturojumu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemmas Skulmes (1925-2019) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 7/40.

Olita Nigule bija tēlnieku kopas “Latvijas Tēlnieku centrs” aktīva izstāžu dalībniece.

Olitas Nigules darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Sporta muzejā, Tukuma muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību tēlnieces, pedagoģes Olitas Nigules tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadīšanās no tēlnieces Olitas Nigules notiks 2024. gada 20. novembrī plkst. 11.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē, Varoņu iela 3a. Māksliniece tiks guldīta zemes klēpī Jaunpils novada, Jaunpils pagasta Sveikuļu kapos plkst. 13.30.