Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Izdots vēsturisks romāns “Zeme, kas dzied. 1873. gads”

Grāmatas "Zeme, kas dzied. 1873. gads" autori Māris Martinsons un Dainis Īvāns.
Grāmatas "Zeme, kas dzied. 1873. gads" autori Māris Martinsons un Dainis Īvāns. Foto: Edijs Pālens/LETA

Pirmssvētku noskaņās Rakstniecības un mūzikas muzeja telpā “Tintnīca” noritēja Daiņa Īvāna un Māra Martinsona vēsturiskā romāna “Zeme, kas dzied. 1873. gads” atvēršanas pēcpusdiena. Lai gan romāns tapis rūpīgas vēsturisko materiālu izpētes rezultātā, strādājot pie spēlfilmas “Zeme, kas dzied” scenārija, tas nepārstāta filmas notikumus.

Romāns ir patstāvīgs literārais darbs, kas piedāvā aizraujošu un iedvesmojošu stāstu, kurā ar vēstures faktiem savijas fantāzija, ironija un drāma, 21. gadsimta latviešu acīm parādot pirmos soļus pretim mūsdienu Latvijai. Grāmatu iespējams iegādāties grāmatnīcās “Jānis Roze”, “Globuss” un drīzumā arī citviet visā Latvijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Romāns “Zeme, kas dzied. 1873. gads” vēsta par izciliem, ar renesanses ģēniju vērienu apveltītiem jaunlatviešiem, Rīgas Latviešu biedrības saimnieciskajiem vīriem un literātiem – Jāni Baumani, Rihardu Tomsonu, Bernhardu Dīriķi un vēl daudziem citiem. Pārvarot savstarpējas pretrunas, kā arī Krievijas impērijas varas iestāžu aizliegumus, 1873. gadā viņiem dažu mēnešu laikā izdevās sarīkot ne tikai Pirmos latviešu dziedāšanas svētkus, bet arī spert pirmo soli uz eiropeisku Latvijas valsti.

Grāmatas iznākšanu sveic latviešu žurnāliste un sabiedriskā darbiniece, bijusī Latvijas Augstākās Padomes deputāte Velta Čebotarenoka. 
Grāmatas iznākšanu sveic latviešu žurnāliste un sabiedriskā darbiniece, bijusī Latvijas Augstākās Padomes deputāte Velta Čebotarenoka. Foto: Edijs Pālens/LETA

Grāmatas autors Dainis Īvāns: “Šajā grāmatā esmu izteicis apbrīnu un pateicību Latvijas rītausmas izcilajām personībām. Viņu klātbūtnes spēks, viedums, nesavtība, mīlestība pret latvju valodu un dziesmu, spēja pasmieties par sevi un mums, prasme aptīt ap pirkstu mūžsenos pretiniekus un pārtautotājus ir nezūdošas, patiesi eiropeiskas vērtības. Pie tādām jāturas arī 21. gadsimta latvietim.”

Atvēršanas svētkus apmeklēja arī kādreizējais Latvijas valsts prezidents, jurists Egils Levits. 
Atvēršanas svētkus apmeklēja arī kādreizējais Latvijas valsts prezidents, jurists Egils Levits. Foto: Edijs Pālens/LETA

Romāns tapis vairāku gadu laikā, cieši sadarbojoties abiem autoriem. Dainis Īvāns materiālu veidojis ar vēsturiski korektiem faktiem, Māra Martinsona pārziņā atstājot stāsta un sižetisko līniju attīstību.

Stāsta režisors: “Lai gan šī ir mana septītā grāmata, nekad neesmu uzskatījis sevi par rakstnieku. Drīzāk esmu stāstnieks: man patīk izdomāt un stāstīt jebkurā brīdī un jebkādos apstākļos.Un tas ir piepildītākais laiks, ievelkošs ar savu sajūtu burvību, kādu nevar izjust nekādā citā veidā – es izstaigāju katru ieliņu, ieskatos katra varoņa acīs un ar dziļu pietāti un pateicību vēroju viņu dzīvi gan pacēlumos, gan kritumos. Dzīvi, kādu tie man atklāj. Un tāpat tas ir par 1873. gadu un tā laika varoņiem, par kuriem mēs ar Daini esam atklājuši savu redzējumu un nu nododam to lasītājiem.”

Grāmatas izdevējs – biedrība “Nameyse”, izdota ar “4. maija Deklarācijas kluba” un “Jelgavas tipogrāfijas” atbalstu. Autori – Dainis Īvāns, Māris Martinsons, redaktore Ilze Jansone.

Nepalaid garām!

Uz augšu