Pirmais sašķeltības indikators – sociālā situācija valstī, sociālā nevienlīdzība un bezdarbs kā sašķeltības elementi. Cik labi dzīvo tie, kuriem viss ir kārtībā, un cik grūti ir tiem cilvēkiem, kuriem neiet pārāk viegli? Kāpēc daļa cilvēku dzīvo arvien labāk, bet citiem tikmēr arvien grūtāk savilkt kopā galus?

Mazturīgo pārtikas pakām izbeigusies nauda, pārtiku viņi vairs nesaņems, bet paralēli tam deputāti pieņem lēmumus par savu algu palielināšanu, jo citādi, redz, nevarot. Kamēr vieniem vairs nav ēdina, ko likt galdā, citi par simtiem tūkstošu eiro veido dažādus amizantus vides objektus. Lūsis iesaka atteikties no tizliem vides objektiem, bet tiem atvēlēto naudu novirzīt tur, kur tā būtu nepieciešama vairāk.

Kad valsts nepalīdz maznodrošinātajiem, ir slikti, kad tā cenšas palīdzēt – ir vēl sliktāk. Šoreiz runa par plānu lielajiem pārtikas veikaliem uzlikt par pienākumu nodot pārtikas preces ar nupat izbeigušos derīguma termiņu maznodrošinātajiem. It kā laba un saprātīga ideja, bet iedzīvotāji to nesaprata. Nu, vismaz sociālo tīklu iedzīvotāji, kas nebūt nav maznodrošinātie. Viņiem šķiet, ka pārtikas produkti ar beigušos derīguma termiņu automātiski nozīmē, ka maznodrošinātajiem dos ēst sapuvušus tomātus un citu sabojājušos pārtiku.