2017. gadā Latvijas mūzikā kā solomāksliniece debitēja Aija Alsiņa – togad iznāca viņas neoklasiskās klaviermūzikas albums Domum. Savulaik Aija muzicējusi grupās “Gaserata”, “Baložu Pilni Pagalmi”, “Saare” un “Sirke”. Decembra sākumā viņa izlaidusi savu jauno singlu “Par cilvēku būt”, kas tapis sadarbībā ar dziedātāju Aneti Kozlovsku.

Šoreiz Aija Alsiņa vairāk pastāstīs par tiem notikumiem, kas mainīja visu viņas dzīvi un profesionālo darbību. Pēc desmit gadiem finanšu nozarē, kur ikdiena pagāja ofisa vidē, kārtojot darbus un rūpējoties gan par uzņēmuma rādītāju stabilitāti, gan pašas labbūtību, viņas dzīve pēkšņi apmeta kūleni.

"Tas nozīmīgais pagrieziens bija diena, kad satiku savu vīru," Aija ar smaidu iesāk savu stāstu.

Raksta foto
Foto: No personīgā arhīva

Tobrīd viņi tik tikko bija sākuši satikties, un, kad viņš saņēma darba piedāvājumu Barselonā, piedāvāja Aijai doties līdzi. "Man bija jāpieņem lēmums – vai pamest visu šeit un sekot viņam," viņa atceras. "Man bija darbs, draugi, grupa, kurā spēlēju, visa dzīve bija šeit, bet, neskatoties uz to, es pieņēmu lēmumu doties. Es sapratu, ka viņš ir tas cilvēks, ar kuru kopā esmu gatava doties jebkur. Barselona bija vienkārši bonuss."

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Dzīve Barselonā kļuva par Aijas jauno sākumu – gan personīgajā, gan radošajā jomā. Viņa saprata, ka darbs finanšu jomā vairs nav viņas ceļš, un nolēma pievērsties mūzikai – kaut kam, kas līdz šim bijis tikai hobijs.

Iegādājoties digitālās klavieres, Aija atgriezās pie sava bērnības instrumenta, pie kura pirmo reizi sēdusies sešu gadu vecumā. Pamazām viņa sāka atcerēties agrāk apgūto un pievienoja tam savu radīšanas prieku. Drīz vien dzima pirmās melodijas, un Aija atklāja, cik ļoti viņu aizrauj tas, ko pašas rokas un sirds rada. Apkārtējo iedrošinājums un pozitīvās atsauksmes kļuva par spēcīgu stimulu turpināt šo ceļu, kas arvien vairāk kļuva par viņas dzīves centru.