Šādi svētki plašākā nozīmē Liepājā tika svinēti pirmoreiz un kopā pulcēja lielus un mazus interesentus. Jau vēstīts, ka 6. decembris ir svētā Niklāva jeb Nikolaja diena, viena no populārākajām svinamajām dienām Nīderlandē, un, ņemot vērā Hoijeres nama saimnieces holandiešu izcelsmi, Liepājas interjera muzejā nolemts šos svētkus ieviest arī savā namā.

Īpašu atzinību svētku gaitā izpelnījās garšvielu cepumu speculaas cepšana. Roku to tapšanā vēlējās iemēģināt ne tikai mazākie apmeklētāji, bet arī tiem līdzi atnākušie pieaugušie. Par godu Niklāva dienai jau 17. gs. īpašās koka veidnēs tika cepti cepumi – speculaas. Šo cepumu mīklai jau tolaik tika pievienotas garšvielas, kas Eiropā tolaik bija tirdzniecības ceļā nonākušas no Indijas.

Tāpat lielu atsaucību guva Niklāva dienas viktorīna, kur par katru pareizo atbildi atjautīgākajiem balvā pienācās apelsīns jeb pomerance. Leģenda vēsta, ka svētais Niklāvs Nīderlandē ierodas naktī uz 6. decembri no Spānijas. Tā kā klimata apstākļi Nīderlandē un Eiropas dienvidos ir atšķirīgi, Niklāvs bērniem šajā naktī atvedis ne vien dāvanas, bet arī apelsīnus.

Svētku noskaņa valdīja ne tikai pašā namā, bet arī nama pagalmā, kur bērniem bija iespēja vizināties Jura staļļu zirgu mugurās un visiem klātesošajiem – mieloties ar gardo zupu no Hoijeres kroga virtuves.

Vakara noslēgumā Hoijeres kundzes viesu istabā uzstājās Liepājas stīgu kvarteta mūziķi ar Ziemassvētku laika skaņdarbiem, līdzās garšvielu, apelsīnu un svaigi cepto cepumu aromātam radot īstenu svētku atmosfēru.

Daudzās Eiropas tautu tradīcijās, īpaši Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā un citās, svētais Niklāvs ticis godināts kā bērnu draugs un palīgs nebaltās dienās, viņš tiek uzskatīts arī par jūrasbraucēju, tirgotāju un maiznieku svēto patronu, tomēr arī blēži un klaidoņi meklējuši viņa palīdzību un atbalstu. Viņš ir vienīgais no Svētajiem ar tik plašu aizstāvamo un aizbilstamo loku.

Pats svētais Niklāvs dzīvojis 3.-4. gs. m.ē. un bijis grieķu izcelsmes kristiešu bīskaps Romas impērijas laikā. Daudzo brīnumu dēļ, kas piedēvēti viņa aizlūgumiem, bijis pazīstams arī kā Nikolajs Brīnumdaris. No vecākiem mantoto bagātību izdalījis trūcīgajiem, turklāt bieži vien – slepus. Tādējādi arī kļuvis par mūsdienās zināmā Ziemassvētku vecīša prototipu.